Vai, nu jūs tagad strīdaties par to, par ko vispār strīdēties nevajadzetu, jo kvalitāte un cenu politika nav viens un tas pats. Katrs šis kritērijs pēc būtības dzīvo savu dzīvi. Ja abstrahēsimies no cenu politikas, tad kvalitāte ir tikai un vienīgi kritērijs kādai precei vai pakalpojumam un tas nekādā gadījumā nav saistīts ar cenām.
Tāpēc ir diezgan muļķīgi uzskatīt, ka labākais un kvalitatīvākais ir tikai dārgākais un jaunākais, tieši tāpat kā lētākais ne vienmēr būt labākais. Jāvērtē katru preci un pakalpojumu atsevišķi.
Šodienas materiālisma laikmetā, kur biznesu ceļ uz "aitām" arī parādās tas absurdais stereotips, ka labākais ir dārgākais, kaut gan tā patiesībā nav. Cik daudz ir novērots, kur jaunatvērtos "butikos", visādu roku darbu veikaliņos vienkārši bezkaunīgā veidā uzliek neadekvātu cenu kaut kādam "sū..." (es atvainojos) un pieraksta klāt aprakstu "īpaši darināts, ar stāstu, ekoloģiski materiāli", kaut gan pati lieta izskatās tā, it kā pamatskolā meitenes mājturībā šuj lācīšus vai svārkus, bet tie materiāli nav nekas greznāks par kokvilnu vai vilnu, kas nebūt jau nav tie ekskluzīvie materiāli.
Cilvēkiem ir tieksme radīt sev problēmas tur, kur to nav (par tām enerģijām).
Es saprotu, ka pilnīgi visu nevajadzētu pirkt humpalās, bet es neredzu neko sliktu, ja lielākoties kāds ģērbjas vai ģērbj bērnu "veikalos" un ik pa laikam, ja gadās kaut kas labs, nopērk no humpalām.
Absurdas ir visa veida galējības.