Atkal par mammām

vislabakas attiecibas ar radiem ir tad, ja reti tiekas, talu dzivo!

PirmāSieviete, varbūt arī mammai gribējās sirdi izkratīt, un tāpēc pastāstīja visu notikušo brāļiem.
Grūti jau spriest par situāciju, ja tik maz, ko pastāsti.

Marta - viens dzīvo UK, otrs vairāk nekā 100km no manis. Vieniigi mamma ir tuvu. :(

vislabakas attiecibas ar radiem ir tad, ja reti tiekas, talu dzivo!

muļķības

zaptesburka - jā, to es vēl varētu saprast, taču tagad es esmu pataisīta par to slikto un viņa par upuri, lai gan kā jau teicu, viņa strīdu pati izprovocēja. Taču patiesībā ne jau tas ir tas sāpīgākais, viņa to visu izstāsta citiem. Kāpēc tas ir jādara? Zinot viņu, viņa izstāstu savu versiju. Viņa arī pateikusi, ka vīrs visu algu nospēlējis spēļu automātos, lai gan zināja, ka viņa alga ir manā kontā kā katru reizi. Par to es vispār biju šokā. Wtf?

Man liekas, ka aprunājot tevi un tavu vīru viņa izgāž dusmas par kaut ko, ko tu viņai neesi izdarījusi vai sniegusi.

Lai pasargātu sevi un savu ģimeni, varbūt turpmāk uzturi ar mammu vienkārši lietišķas attiecības, satikšanās situācijās nepārejot emocionālajā līmenī, kas pēctam var kaitēt.

Tev ir savs vīrs un bērns, nesaprotu īsti, kādēļ mammai jāstāsta, piemēram, par savas ģimenes ienākumiem un kur alga tiek glabāta. Un tā noteikti ir vēl daudzi citi sīkumi, ar kuriem dalies un tas rada mammai lielu informācijas daudzumu, ar kuru manipulēt.

Njā, bet, ja viņa tāda ir, kas "izstāsta savas versijas" - vai tad brāļi to nezin? Kāpēc tad viņi viņai tic, nevis Tev?
(Es to nesaku tāpēc, lai apšaubītu Tevis teikto, vienkārši iepriekš ir sanācis saskarties ar situāciju, kur cilvēkam māte ir tāda drusku nelīdzsvarota un ar tieksmi uz pārspīlējumiem, un arī tas pats, ka tas cilvēks jūtas neērti citu radu priekšā... bet vai tad tie citi radi paši neredz, kā ir patiesībā?)

Man arī šausmīgi nepatīk, ka pārstāsta to, ko esmu stāstījusi, trešajai personai. Ja vēl pamaina šo to, tad vispār... aaaa... :D Tādas dusmas uzdzen, bet ko padarīsi, ja tāds tas cilvēks? Pati vienmēr visus noslēpumus paturu pie sevis un, ja arī kāds stāsta un nesaka, ka nevēlas, lai tas tiktu pārstāstīts, tad automātiski uzskatu, ka, ja gribēs - pats pastāstīs kam vajadzēs, nejau man tagad pus pasaulei jāpļēguro kas un kā. Nē, nē.. Cilvēks pats izvēlas kam stāstīt un kurām ausīm to būtu labāk nezināt. :)

Tieši tādu iemeslu dēļ es savējo māti labāk redzu ejam nekā nākam. Diemžēl.

Pirmā Sieviete, un kādas jums bija attiecības, kad biji jaunāka? Viņa arī mēdza izpļurkstēt tavus noslēpumus kādam citam?

Nu nav jau tā, ka stāstu viņai visas savas dzīves sīkumus. Parasti jau sanāk nejauši viņai to uzzināt.
Cheryl - kā jau vienā diskusijā minēju, mana māte pameta mūs, kad vecākajam brālim bija tikai 15. Pēc tam ir bijis ļoti grūts dzīves periods, par ko sīkāk negribu runāt, jo nepatīkami atcerēties.
zaptesburka - droši vien tāpēc, ka viņi ar mammu tik bieži nekontaktējas, kā es, un es nestāstu viņiem par mūsu strīdiem. Tāpēc parasti sanāk, ka viņa vnm sūdzās.
ok, vecākais mani saprata, bet otrs joprojām dusmīgs uz mani. Pārtraucu saraksti ar brāli pusvārdā.

tiešām, pēc iespējas mazāk kontaktējies ar viņu un vēl mazāk stāsti par savu dzīvi. ja godīgi, es pēc šitā visa pateiktu, kādā sakarā viņa ir teikusi tā un tā. man šādi bija ar maniem vecvecākiem. lai kā ome būtu jāciena utt, bet, ja sāk sagrozīt informāciju tā, ka mati stāvu ceļas, tam ir jāpieliek punkts. es pateicu skaidri un gaiši- ja grib lai apvainojas, bet, jat tiks stāstīts un runāts par to un to, tad mums sarunas par sīm tēmām vsp nebūs. es pastāstīju kā ir un pateicu, lai tas vairāk netiktu apspriests. bija grūti, jo, kā es tāds salīdzinoši sīks skuķis varu pārmest vai ko noteikt vecākam cilvēkam, cieņa un viss pārējais..par ko man protams tika arī pārmests..
bet es gribu dzīvot normāli bez tām neskaitāmajām intrigām un izdomājumiem. nu vismaz pēc tās reizes man par tām tēmām bija miers.
iesaku arī tev šajā gadījumā ieņemt konkrētu pozīciju un nostāju. neesi rupja, bet noteikta gan.