Rakstu šeit, lai uzklausītu viedokļus no malas, jo zinu, ka mani draugi un ģimene uztvers manu problēmu subjektīvi. Šo savu sāpi nespēju ne ar vienu izrunāt,primkārt jau tāpēc, ka negribu atklāt dažas intīmas detaļas un arī tāpēc, ka saprotu,kāda būs apkārtējo reakcija: "ko viņa ņemās! Viņai taču ir ideāla dzīve". Manas ģimenes fasāde tik tiešam daudziem var šķist nevainojama - man ir labi apmaksāts darbs, savā ziņā mīlošs un saprotošs vīrs, kurš labi izskatās un labi pelna, BET... Pēdējos mēnešus nerodu to sajūtu, ko sauc par ģimeni, arī tuvība ar vīru ir samērā reta, tāpēc jo biežak aizdomājos par šķiršanos. Zinu,ja šo domu izteikšu savām draudzenēm, tad viņu pirmā reakcija būs, ka esmu jukusi - kur tad es atradīšu labāku vīrieti par manu tagadējo vīru. Šis jautājums arī mani baida! Man ir 27 gadi, nekāda jaunuve jau neesmu un tagad sākt meklēt jaunas attiecības. Vai tas būtu prātīgi? Savukārt, vīram tagad ir 30, viņš ir brieduma gados, labi izskatās, labi pelna un viņam nav "bērnu nasta" no iepriekšējām attiecībām/laulībām (ar mani), domāju,ka viņš būtu labs ķēriens daudzām!
Vislielākā problēma mūsu attiecībās ir sekss. Labi, ja mēs mīlējamies divreiz vai trīsreiz mēnesī, dažreiz ir tā, ka sekss ir vienreiz mēnesī. Vainu nenoveļu tikai uz vīru, ka sekss ir tik reta parādība mūsu guļamistabā, bet ir arī tā, ka mans vīrs negrib runāt par šo tēmu. Kad uzsāku sarunu, tad viņš ātri paliek dusmīgs un aizkaitināts. Pēdējo mēnesi viņš ir strādājis ļoti daudz, arī atbraucot mājās bieži sēž līdz diviem naktī. Te daudziem liksies, ka viņam ir mīļākā. Taču zinu droši, ka tādas viņam nav. Mans vīrs ir tāda tipa cilvēks, kuram vajag otru iepazīt ļoti ilgi, lai pielaistu sev klāt tuvāk. Turklāt, viņš nemāk melot, un es pazīstu viņu ļoti labi, lai atkostu,ka viņam ir kādas attiecības ārpus laulības. Šeit ir jāpiemin, ka mēs esam pazīstami gandrīz septiņus, esam kopā sākuši savas darba gaitas un arī kopā esam sasnieguši daudz. Seksa ziņā mums nekad nav bijis baigais wow vai ņemšanās vairāks reizes vienā naktī, laikam, mūsu rekords ir kādas 3 reizas vienā naktī kaut kad attiecību sākumā. Orgasms man ir tikai orāli, vai pašai piepalīdzot. Aizdomājos par to, ka mēs esam taču vēl jauni - man 27 un viņam 30, bet mums sekss kā 60 gadīgajiem, kas tad mūs gaida, kad mēs sasniegsim 60 gadu robežu? Sekss vienreiz gadā? Tāpēc varbūt ir vērts gan man, gan viņam meklēt citas attiecības, kur mēs atradīsim šo harmoniju, kuras trūkst mūsu attiecībās. Taču no šī soļa mani attur tas, ka esam kopā samērā ilgi, mēs esam daudz sasnieguši kopā, zinu vīra trūkumus un spēju ar tiem sadzīvot (izņemot seksu), viņš zin manus trūkumus un spēj sadzīvot ar tiem, vecums arī nenāk viens, un es nepalieku jaunāka.
314
