Šis jautājums man vienmēr ir licies diezgan aktuāls, jo ir bail palaisties, kad esmu jaunās attiecībās.
Laika gaitā gan esmu iemācījusies to, ja cilvēku tiešām mīlu, tad tik un tā gribas būt viņam tai labākajai, skaistākajai, mīļākajai. Gribas arī censties un pat tieši nonākot attiecībās - gribas censties jo vairāk! Protams, iekarošanas periods ir nepārspējams, tomēr arī vēlāk ir patīkama apziņa, ka tavs mīļotais ar tevi lepojas!
Iepriekšminētās gāzu palaišanas vai atraugas otra klātbūtnē, manuprāt, nav traģēdija, ja ilgas attiecības - visi esam tikai cilvēki. Tomēr tādu rīcību nevajag uzskatīt par normu, ne ģimenes, ne draugu, ne mīļoto attiecībās.
212
