Eh, man ar savaldīšanos attiecībā pret draugu arī iet kā pa kalniem. Ir tā, kā Tille saka, esmu iedomājusies, kā viņam būtu jārīkojas, bet tad, kad viņš rīkojas citādāk, tad uz mirkli uzsit dusmu.
Es ar prātu labi saprotu, ka neviens nevienam nepieder un lietas par ko es sacepos ir sīkumi, bet TAJĀ mirklī gribas ar vārdiem iedzelt (paironizēt). Bieži šādi nerīkojo, bet sīkumi sakrājas, rezultātā kaut kas tiek pateikts. Un, protams, jau pēc vairākām stundām nožēloju, ka mazu lietu dēļ sastresinu gan sevi, gan draugu.
Sevi mierinu ar domu, ka visam vajag pieredzi, arī caur šādām lietām es mācos, gan jau ar laiku kļūšu mierīga un daudz nosvērtāka.
Ar prieku lasu un dzirdu par gudrajām un mierīgajām sievām, tā arī gribas.