atceros vienīgā reize bija sabiedriskajā, iekāpa vīrietis, nu tik nelabi smirdošs ka gandrīz apvēmos, piepeši zaudēja samaņu un ar skaļu būkšķi ar galvu pa priekšu nokrita. Gribēju jau zvanīt, bet pasteidzās pirms manis. Pati tādam negribēju skarties klāt, jo smaka bija tiešām briesmīga, mīļie cilvēki, vecumdienās arī ir jāmazgājas!
uz ielas, PROTAMS, ka uzreiz zvanītu, nesāktu pētīt, bomžiks ir vai nav! katram tā var gadīties! un, protams, katrs izvēlas savu dzīvi, bet mēs neesam dievi, lai spriestu ,vajag viņam dzīvot vai nevajag. Karma arī nevienu nešķiro :P
un atceros, ka uz ielas vienreiz piegāja sieviete, tāda baigi žēlīgām acīm skatās un lūdz naudiņu. Es prasu cik? viņa tāda alkatīgi: nu latu! es pa fikso aizskrēju projām, kopš tā laika nekad nedodu nevienam uz ielas naudu. Īpaši jau tiem, kas CTirgus, STOKMAN un ORIGO rajonā. viņi mēnesī saņem vairāk nekā dažs labs no mums, jo ārzemnieki tur pa pilnam utml. Baigi žēl vienīgi to vienu vīrieti bez kājas, izskatās foršs puisis, bet nokautrējos iedot naudu. Grūta dzīve viņam.