Pirmās nakts pieredze

ehhh...

Tev pirmā reize ir ļoti svarīga? Tu jūti, ka tas ir tavs īstais ar ko to darīt? Tu mīli viņu un uzticies un tas ir abpusēji? Ja būs labs džeks, tad problēmu nebūs, neuztraucies. Tikai atbildi uz šiem jautājumiem.

Dem it- man vienkārši negribas viņu atbaidīt vai kā citādi likt viņam justies neērti. Vēlos arī lai mums abem ir labi. Viņš ir ļoti īpašs: ļoti rūpīgs, uzmanīgs, mīļš. Viņš ir nedaudz vecāks par mani, izskatīgs un jā arī turīgs un zinu, ka viņam ļoti patīku. Nezinu vai viņu mīlu, kaut gan dažreiz liekas, ka jā notiekti, bet tā iemīlējusies esmu ļoti un tā ir lieta, kas ar mani noteik ļoti reti.

Sandra, un viņš vēl nezin, ka esi nevainīga? Pasaki viņam to. Kā tu varētu viņu atbaidīt? Ar to, ka tā tev pirmā reize? Ja starp jums ir tāda dzirkstele, esat iemīlējušies, tad viņš būs tikai laimīgs, ka esi viņam pirmā. Pirmā reize noteikti nebūs nekas wow, jo tā ir pirmā tev. Tu varbūt neesi tam vēljoprojām gatava?

Redzi, viņam jau ir dēls, kuram ir 5 gadi un man tas liekas tā dīvaini, ka es pateikšu, ka esmu nevainīga.
Domāju, ka beidzot esmu gatava: ar viņu noteikti, jo man to patiešām gribas. Līdz šim visi džeki ir bijuši tādi ar kuriem kaut kā nav gribējies.
Varbūt vienkārši neteikt viņam, ka tā ir mana pirmā reize?

Man pirmo reizi bija 16 gados, ar cilvēku ar kuru tomēr ar vēlējos veidot attiecības(muļķīgi šai vecumā gan). Pilnīgi skaidrā(ir jau ļoti daudzi cilvēki kas to pirmo reizi izdara dzērumā). Man paveicās tādā ziņā ka mans tā laika puisis ar pats bija nevainīgs tāpēc uzreiz tas viss no vienas puses likās vieglāk, lai gan puisis pats bija pārstresojies līdz nelabumam :D Kā rezultātā tā vietā lai to izdarītu, itkā mēģinājām, bet tad pārcēlām mēģināšanu uz nākamo nakti kad pa īstam izdevās :D Godīgi sakot ja ir pareizais cilvēks tad tās bailes tik pat kā nav, jo vīrieša iedrošināšana ir arī svarīga.

Nu ir jāreiķinas ar to ka pirmo reizi (un apmēram līdz 10 reizēm pēc tam) vari izciest diez gan sāpīgas izjūtas, var arī būt asiņošana. Bet tas ir atkarīgs no katra individuāla cilvēka, piemēram man nekas vispār nesāpēja un asiņošana ar nekāda dižā nebija, tā kā problēmu nebija.

Un tas puisis jau nav 13 gadīgs(cerams :D) tā kā viņam ar vajadzētu pilnībā saprast ka loģiski ka pirmajā reizē visi mēdz ar kaut kā izgāzties vai kā tā.

Man godīgi sakot cik puiši ir bijuši, pirmais sekss ar katru no viņiem ir bijis izgāzšanās, bet tici man, kad tiek pāri tai pirmajai reizei, pēc tam tik paliek labāk.

Vislabākais bija ka es vienu bijušo pirms pirmās reizes tā uzkurināju ka šim 2 - 3 stundas stāvēja no vietas(pirms seksa) un tad kad neizturējām abi divi tad šim trīs grūdieni bija un jau beidza. Goda vārds es to atceroties tā sasmejos jo viņš uzreiz sāka klasiskos teicienus ka viņam tā pirmo reiz gadījies utt :D Tā kā lūk, arī vīriešiem traki gadās dažreiz. :P

Principā, ja uzskati ka tiešām vēlies ar viņu tad dari to.

A viņš zina ka tu esi nevainīga? jo ja nezin tad no vienas puses ieteiktu pateikt lai viņš ar tad to uztver mazliet nopietnāk un ir varbūt maigāks ja vajag.

Nē, noteikti pasaki to, savādāk, ja nepateiksi būs vēl sliktāk. Tur nekā dīvaina nevar būt, katrs cilvēks ir gatavs, tad kad jūtas gatavs un nav nozīmes, cik viņam ir gadu. Domā tās, kuras nevainību zaudējušas 15 16 gados ir tās krutās? Pār viņām cik ķermeņi jau gājusi pāri, nedomāju, ka tas ir ļoti labi.
Jums viss ir tā pa nopietnam? Arī nakotni domājat kopīgi saistīt? Viņš ar dēla māti taču uztur kontaktus? Dažos gadījumos tas var būt traucēklis tikai, diemžēl...

Dem it

Domā tās, kuras nevainību zaudējušas 15 16 gados ir tās krutās? Pār viņām cik ķermeņi jau gājusi pāri, nedomāju, ka tas ir ļoti labi.

Es jūtos aizvainota :D Jo pār mani daudz ķermeņi nav gājuši pāri un es jau tai laikā biju vērsta uz nopietnām attiecībām nevis maukošanos :D

Man jau liekas, ka būtu man 18 gadi: nebūt problēmas pateikt, ka esmu nevainīga. Bet man pēc pāris mēnešiem jau 25 būs. Kaut kā muļķīgi: tik pat muļķīgi, ka līdz šim nav izdevies satikt normālus džekus ar kuriem gribētos. Vai nu esmu pārāk izvēlīga, kautrīga... vai es nezinu kāda?

missjoker, protams, to nevar attiecināt uz visām, ir arī izņēmumi, kā, piemēram, tu :)

Sandra, beidz Sandra tagad sevi vainot, ka neesi ātrāk pārgulējusi tikai tāpēc, lai būtu pēc iespējas agrīnāks vecums! Saki viņam, ka tā tev būs pirmā reize, ja būs saprotošs, tad sapratīs un būs maigs un centīsies tev nenodarīt pāri utt, ja nebūs saprotošs, to jau redzēsi un sapratīsi pēc viņa reaģēšanas. Bet nenoklusē to. Neesi izvēlīga, vienkārši nebiji tam gatava ar iepriekšējiem puišiem, tev tas ir svarīgi, nevis vienaldzīgi, ka tik seksiņš ir..

Sandra Kāda starpība cik tev gadi, tas nemainīs faktu ka tu esi nevainīga tā pat :P Un ja es būtu puisis, es pat meiteni vel vairāk novērtētu par to ka viņa ir tiešām izvēlējusies lūk mani lai beidzot izmēģinātu seksu.

Liels paldies meitenes par atbalstu.
Nesaprotu: kāpēc es netieku galā ar to nelāgo sajūtu un kāpēc liekas, ka tik ļoti baidos, kas noved pie tā, ka saspringšu. Kaut varu teikt, ka ikdienā ne es kautrīga, ne saspringta, ne bailīga: no kā man diez tas? Tas ir jautājums, ko uzdodu sev nepārtraukti.

Varbūt partnerī vaina atkal... es nezinu, izdaru minējumu. Bet no kā tu baidies? Kas tas ir, kas izraisa tevī tās bailes? Kas tieši? To taču tu jūti un zini. Kas ta ir pa sajūtu? Baidies no tā ko padomās viņš? Jo redz viņam dēls jau, pieredzējis...

Jā, apmēram tā. Es negribu, lai viņš justos neērti: man ir svarīgi, lai viņš justos labi, tāpat arī es pati.

Bet tā būs tikai pirmā un vienīgā reize, kura būs tāda rāmāka, iesildīšanās.. pēc tam jau viss ies kā pa sviestu, abi jutīsieties labi. Tad jau ar jebkuru tu baidīsies, ka otrs nejutīsies labi. Pārkāp savām bailēm pāri, jo baidīties nav par ko. Vot, ja viņš ir pēdējais draņķis, neiejūtīgs bezsirdis un egoists, tad gan varētu baidīties ko teiks un ka neiedod pa mizu, jo nebija labi viņam..

Paldies Dem it. Nedaudz smiekli sanāca.

Sandra, bet tā jau ir. Sāc ar to, ka pasaki viņam, ka esi nevainīga un esi gatava pirmajai reizei ar viņu.

Mana pirmā reize bija 21.gadā. Viņam tā pat. Par to, ka esmu nevainīga, pateicu viņam jau tad, kad mums pat nebija nedēļa kopš bijām tā oficiāli kopā. Biju pārateigta un patīkami satraukta, kad dzirdēju no viņa to pašu. Līdz procesam gan pagāja kāds laiciņš, jo to ko biju ilgi glabājusi, gribēju atdot vienīgajam un īpašajam, tādeļ, kad sapratu un zināju, ka tā ir mīlestība, tad pēc laika tas arī notika.
Šķiet, ka viņš bija vairāk satraucies. Es biju pilnīgi mierīga, jo zināju, ka viņš ir mana mīlestība. Un ja cilvēki mīl viens otru, tad sapratīs, ja kaut kas nebūs ne tā. Pats process man bija sāpīgs, bet emocionāli skaists. Un ja Tev tur viss ir tik šaurs, tad, manuprāt, vīrietis nevar nepamanīt, ka meitene ir nevainīga :D
Es Tev ieteiktu nesteigties. Tā teikt - īsta mīlestība gaida ;)

Drusku juceklīgi sarakstīju, bet caur telefonu grūti :D