Nu ir tā, ka mēs mēģinam pāriet uz to, ka katram ir savava nauda, pretēji tam, ko te meitenes raksta, ka ar laiku viss paliek kopīgs... un iemesls ir tāds pats, kā te jau viena meitene rakstīja, manam draugma ir pārāk dārgs hobijs, un es esmu stipri pieticīgāka, līdz ar to tieku tā teikt apbižota, jo viņš kaut ko nopērk un tad man nekas pāri nepaliek...
Pašlaik esam tikuši līdz tam, ka esam sadalījuši rēķinus, līdzīgās daļās, proporciomālus algām, un tad katrs maksājam norunāto... tā nauda kura paliek pāri skaitās personīgā un var iztērēt itkā kur grib, TAČU... neesam vēl tikuši līdz tam, kā normāli pirkt pārtiku, jo to nu gan nedalam pa plauktiņiem un netaisamies dalīt... tāpat ir arī bērns kuram ir vajadzības un tad tās īsti vēl nesanāk proporcionāli dalīt....
Tad nu ir tā, ka nomaksājam rēķinus, tad par pārpalikušo naudu pērkam pārtiku utt.. un vienalga sanāk, ka mēneša beigās viens vai otrs prasa otram :D :D :D
Šo problēmu ceram atrisināt pēc laika, pašlaik esam iesākuši reģistrēt katru pirkumu, katrus ienākumus katrus izdevumus, un pierakstīt atlikumu... lai vispār ir skaidrs kur tā nauda pazūd.. :D
Tā, ka nav viennozīmīgi, ka saticīga ģimene visu met kopā... mums sanāk dživot saticīgāk, ja naudu dalam, vismaz man tā ir 100reiz labāk, jo man neiegriež viņa dārgie pirkumi... :)