Tā kā nedzīvoju ne Ziemeļpolā, ne Sibīrijā, man ļoti labi un silti ir bez kažoka un ādas zābakiem. Man nav ādas izstrādājumu, jo mūsdienās ir pietiekami daudz iespēju iztikt bez tiem. Tas, ka Ledus laikmetā kāds mans sencis vilka kažoku - nu labi! Viņam nebija citas iespējas. Man ir.
Un nevajag tagad pārspīlēt - nav jāiet dzīvot salmu būdā meža vidū, ja negribas kaitēt dzīvniekiem. Manuprāt, arī daļēja dzīvnieku produktu lietošanasi ierobežošana ir ļoti nozīmīga. Jo jau no kaut kā atsakoties, mēs iestājamies pret nežēlību. Un, ja pieņemam, ka bez gaļas vēl izdzīvot nevarētu, jo tā apmierina pamatvajadzību - ēšanu (protams, ka paēst var bez gaļas, bet nu es te tā mēģinu saprast), tad kāds pamatojums ir kažoku lietošanai mūsu platuma grādos? Smuki? Tikai tik vien? Ja smuki izskatīsies kaimiņu suņa kažoks, arī to uzvilksiet bez sirdsapziņas pārmetumiem? Nē? A ar ko suns labāks par mazo, mīļo lapsiņu, šinšilu vai kādu citu dzīvnieciņu?
Uz ielas neskrienu klāt cilvēkiem kažokos, ar krāsu nepleju un nost nerauju. Es vienkārši nesaprotu.