Pārcelties uz tālu valsti - uz kuru?

Jaunzēlande. Turklāt tā ir drošākā valsts uz zemes, cik esmu dzirdējusi, ņemot vērā, ka tagad man ir bail no visa, varētu tur. Turklāt tā pasakainā daba - tur ir viss, ko var vēlēties, kalni, okeāns, meži. Turklāt eiropeiska kultūra (mani īpaši nesaista citas kultūras, paceļot - jā. dzīvot - nē). Turklāt visi jaunzēlandieši, ko esmu sastapusi, ir atstājuši uz mani tikai to labāko iespaidu. Nezinu, ko gribētu tur darīt, pat vienalga, galvenais, ka tur.

Un tad gribētu padzīvot Čīlē vai Ekvadorā. Bet tikai tādu īsāku laiciņu

viennozīmīgi Dienvidāfrika, tas mans sapnītis jau no bērnu dienām...

CapeTown vienreiz pabiju un 100% zinu ka atgriezīšos :)

Arī saista Čīle + Vjetnama tieši dēļ skaistās dabas un kultūras.

Dienvidāfriku, Ibizu, Kaliforniju, Ayia Napa, Japānu, Amazones lietus meži mani saista. Gribu doties jebkur kur ir silts, eksotisks, eksotiski ēdieni, augļi. Viss no dabas vietas kuras ir saistītas ar visu skaisto un jauko.

Vispār ja Tu gribi kaut kur tālu, tad varbūt tā varētu būt Singapūra.
Augsti atīstīta valsts galvenā valsts valoda angļu + Tev ir Latviešu un iespējams Krievu valodas zināšanas. Jau vari pretendēt uz kādu amatu tulkošanā vai sekretāres darbu kādā firmā, kas sadarbojas ar Latviju vai Krieviju....

Zīle, es negribu labu darbu lielpilsētā :D man labs darbs un nauda ir arī te :)
ne naudas meklējumos gribētos aizbraukt, un ne zaļākas dzīves - laikam tieši otrādāk.

Lancaster, manuprāt, šādos sevis meklējumos ir vērts doties uz mazāk attīstītām valstīm un darīt kaut ko tādu, kas mums te, Eiropā, šķiet pašsaprotams. Piemēram, mācīt alfabētu maziem bērniem kādā Rietumāfrikas ciematiņā vai darboties kādā organizācijā, kas saistīta ar humanitāro palīdzību krīzes valstīs.

Butaana atrodas starp nepaalu un Kjiinu. Tai ir sliktas attieciibas ar Nepaalu,jo pirms kaadiem gadiem taa izseedinaaja aarpus savas valsts robezhaam paardesmit tuukstoshus nepaalieshu, kas sadomaaja padziivot Butaanaa. Taa ir karaliste, bet atskiriigaa lieta ir taa, ka tur NAV kapitaalisms. Taa ir neliela kalnu valstinja, kur ir koku ministrs. Ikvienam, kas veelas nocirst kaut vienu koku, ir jaaprasa visstringraakaa atljauja shim ministram.
Un labaakaa lieta ir taada, ka par VIENU shajaa valstii pavadiitu dienu aarvalstu tuuristam valsts kasee ir jaamaksaa 173 dolaari. (Vai kaut kas taads).

Sho es savulaik, izlasiiju GEO zurnaalaa.

Ja kaada veelas aizbraukt uz kaadu pasaules nostuuri, kas ir kardinaali atkiriigs, tad jaabrauc uz kaadu vietu, kur nav shis sasodiitais kapitaalisms. Kur nav jaamaksaa, lai uzkaaptu Baobabaa, kur baltais cilveeks nesaistaas ar 20 dolaaru naudasziimi, un, kur nav jaadomaa, kaadaa veikalaa iepirkt tomaatus.

Ko es ieteiktu? Patieshaam- Butaanu, Indoneezijas salas, Krievijas austrumu galu(pieziimeeshu, ka Krievija joprojaam sastaav no 16mit okupeetaam teritorijaam, kas reaali ir pavisam atskiriigas valstis ar pilniigu citu mentalitaati, domaashanu un sadziivi.
Veel vareetu ieteikt Mongoliju(vareetu buut paskarbi dabas apstaaklji), Aafrikas vidieni un varbuut aizbraukt pie Braziilijas latvieshiem. Par peedeejo es pats esmu domaajis, taapeec saaku paardomaat savu sapni par spaanju valodu, nomainot to uz portyugaalju valodas maaciishanos. (iechekojiet googlee par Braziilijas latvieshiem).

Salomē,
tieši par ko tādu man arī ir doma, jo, ja es izdomāšu kaut kur doties (man vēl kādi 6 mēneši noteikti jāpavada LV), tad man līdzi dosies arī dēls 4g.

Jāņem telkā gogles karte un jābakstās :D

nu man darbā ar visām pasaules valstīm jāstrādā, es zinu, kāda kurā situācija - kur karš, kur bads, kas ar sakariem utt. tā kā gluži atlantu man pētīt nevajag.

vienkārši gribēju dzirdet citu sapņus, pieredzi, viedokļus.

Jo es vairāk lasu, jo man vairāk patīk Lancaster :)
nu, tiešām gudrs cilvēks :)
(nejau tā, ka sākumā nepatika)

Lancaster, es, piemēram, ļoti vēlētos aizbraukt uz Rietumāfriku, jo tas, ko esmu lasījusi, ir tiešām šausminoši un ir grūti noticēt, ka dzīvoju uz vienas planētas ar cilvēkiem, kuriem nav ne 1/1000 daļas no tā, kas ir man. Cik pati esmu interesējusies, tad ir ļoti daudz organizāciju un programmu, kurām patīk spekulēt ar šo mūsu vēlmi palīdzēt un patīrīt savu sirdsapziņu, un, protams, kārtīgi nopelnīt. Taču, ņemot vērā, ka Tev līdzi būs dēliņš, tā vismaz ir drošāk. Jebkurā gadījumā - informācija noteikti jāievāc laicīgi, kā arī iesaku painteresēties konkrētās pašvaldībās par iespējām, kuras Tev ir saistošas.

Fantastiskākais darbs pasaulē ir manai draudzenei. Dzīvo Rietumeiropā, strādā lielā starptautiskā kompānijā un ik pēc pāris mēnešiem ir komandējumi uz D-Ameriku, Z-Āfriku, Āziju, Kanādu, Centrālameriku, utt.

Es nekad neesmu domājusi, kur gribētu ilgāku laiku strādāt. Noteikti ne Indijā un tml., jo ilgstoši es tomēr to netīrību nevarētu paciest. Vienu brīdi ļoti pievilcīga likās idejas par brīvprātīgo darbu Āfrikā uz kādiem 3-6 mēnešiem. Tā man šķiet ir neatsverama pieredze. :)

Uz Brazīliju strādāt par fotogrāfi, žurnālisti, veidot rakstus GEO vai National Geographic vai tamlīdzīgam žurnālam par eksotiskiem dzīvniekiem, atpūtas vietām, narkotiku tirdzniecību un cilvēktirdzniecību. Īstenībā ļoti, ļoti to visu gribu, nav jau nemaz tik nereāli, tik vajag vēl pāris cilvēkus kompānijai, drošībai. Tāpat zinu, ka vienu dienu te visu pametīšu.

Man viens radinieks strādā Londonā labā amatā, saistībā ar finansēm. Ik pēc pāris mēnešiem viņam ir komandējumi uz visādām pasaules valstīm. Ir bijis Dienvidāfrikā, ASV, Meksikā, nesen bija Austrālijā. Un darbs viņam atmaksāja atvaļinājumu Bahamu salās. Tā tīri neko iekārtojies dzīvē :)

piparene, paldies - tu mani tiešām samulsināji :)

es jau 2 nedēļas mājas guļu, skatos uz drēbēm un pilnīgi domāju par to, ko es ņemšu līdzi un ko nē, lai gan tikai pirms tām pašām 2 nedēļām man tikai parādījās doma par to, ka man jāaizbrauc.

dažreiz dzīvē notiek atgadījumi, kas prātā izraisa šausmīgu sprādzienu. un kad sāc atkal visas domas kārtot pa plauktiņiem, tad vairs nesaproti, kurai domai kurš plauktiņš domāts, kāpēc tieši šis. un plusā uzduriem domām, kas jau sen bija aizkrāmētas ar citām un par kurām biji aizmirsis.

jo tas, ko esmu lasījusi, ir tiešām šausminoši un ir grūti noticēt, ka dzīvoju uz vienas planētas ar cilvēkiem, kuriem nav ne 1/1000 daļas no tā, kas ir man.

Viva la kapitālisms,kur saujiņai kapitālistu pieder visas dabas bagātības,nevis pamatiedzīvotājiem:)Pasaules bagātākajā kontinetā ar naftu,zeltu,dimantiem,pus miljons cilvēki dienā aiziet pie dieviem no bada tiešā nozīmē.Āfrika vēl bagātāka kā arābu emirāti,ja viņus tur neapskaitļotu viņi zelta pilīs dzīvotu visi un brokastīs ēstu jamaikas briežu fileju:)

Jau vairākus gadus nemainīga līdere man ir Japāna.

Cumshot, tieši par to jau ir skumji. Bet tas jau zināms, ka, jo vairāk resursu un mazāk to ierobežotas un sankcionētas izmantošanas, jo tālāk no brīvības un demokrātijas.. Jāpiebilst gan, ka pēdējos pāris gadus, vismaz manis minētajā Rietumāfrikas reģionā, situācija uzlabojas, taču līdz tam, kas mums te ir norma, vēl ļoti tāls ceļš ejams.
Tādos mirkļos tiešām dzīve šķiet ļoti netaisnīga un atrast loģisku izskaidrojumu pastāvošajai kārtībai ir teju neiespējami.