Bezjēdzīga dzīve!

Sāc kaut vai ar bezdarbnieku kursiem, kuri ir bez maksas un vēl stipendiju maksā.

Noteikti, ka neesi tāda vienīgā un nevajag nekādā gadījumā teikt, ka esi nolemta neveiksmēm. Gan jau darbs ar laiku atradīsies, tikai pati nenolaid rokas pie pirmajām neveiksmēm. Kā tas ir - nav izglītības? Vidusskolu vismaz esi beigusi?

tieši tā. kā tev nav izglītības? cik klases esi beigusi?varbūt ir iespēja iet vakarenē vai amatenē?strādāt tu vari kaut vai maximā bet bērnu tev varbūt var palīdzēt mamma auklēt vai vecmāmiņa? stulbi tām sievietēm, kurām ir mazi bērni, jo parasti vajag auklīti vai laist bērnudārzā, lai pati varētu strādāt, bet tas faktiski neatmaksājas, ja ir tā minimālā alga

Vidusskola ir. Vienu gadu nomācījos augstskolā un tad sākās krīze. Tas gads pilnīgi bezjēdzīgs, turpināt studēt to jomu negribu, jo tagad saprotu, ka tas nav mans.

Ceru, ka bērnam nākamgad būs bērnudārzs, tad varbūt dzīve liksies saulaināka!

Vai bērns iet bērnudārzā, jā nē - kad sāks? Tev ir vīrs, kas var materiāli palīdzēt, ja izlmetu par labu studijām(ja tomēr saprastu, kas patīk)? Vai ir iespēja studēt vispār?

Nu skaidrs par bērnudārzu. Vai ir iespēja, ka kads pieskata bērnu? Aukle?

Vīrs man ir. Viņš cītīgi strādā, lai mūs nodrošinātu, bet lieku līdzekļu nav. Esam pārvākušies uz citu pilsētu, tādēļ mums nav vecmāmiņas, kas varētu palīdzēt ar pieskatīšanu. Aukli itkā esmu atradusi, bet viņai alga jāmaksā, tādēļ jāmeklē darbs, lai varētu tikt ārā no mājas. Es ļoti ceru, ka tad, kad tikšu laukā no mājas, sapratīšu, ko gribu dzīvē sasniegt.

Kad mazais saaks iet beernudaarzaa, tad noteikti kljuus vieglaak, darbs atradiisies un dziive liksies saulainaaka

Kā lai atrod kādu aizraušanos, ja neprotu ne dejot, ne dziedat, ne zīmēt, ne smuki rakstīt?

Varbūt kaut ko no tā, kas tagad modē un katra otrā dara - pērļošana, brošu veidošana utt?

pērļošana, brošu veidošana

tur jābūt ķērienam, lai uztaisītu, ko smuku un oriģinālu. Man nav , bet varbūt melanijai ir

Es domāju, ka neviens nepiedzimst visu prastdams. Ļoti žēl, ja tev nav patiesa prieka par dzīvi. Bet noteikti uzskatu, ka vari sevī rast prieku kaut ko darot - galvenais, manuprāt, ir kustība, no tā rodās enerģija. Varbūt vari vienkārši sākt - pieteikties kādos deju kursos(ja finanses atļauj),vai kaut tagad tik ļoti popolārajos dekupāžas kursos? Nu domāju, ka tev jāsāk darīt kaut kas bez bērna barošanas un ēst gatavošanas, citādi nekad nesapratīsi, kas patīk. Kā arī, ne katram jābūt māksliniekam, jābūt arī tiem, kas mākslu bauda, tāpat arī tev nav jāmāk viss - dziedāt, dejot - vari iet uz koncertiem uz baudīt Vai tev ir iespēja iet uz koncertiem/teātri, iziet no mājas?

Man šķiet,ka to pērļotāju ir daudz vairāk nekā bezdarbnieku. Ārprātā daudz viņu.

Autorei - kā var tā būt,ka nekas nepatīk un ka nezini ko darīt ? Bērnībā vismaz bija kādi sapņi,kas gribi būt ? Tā taču visiem ir bijis.
Sākumam aizej uz bezdarbniekiem un tiešām apskati kādi kursi ir pieejami.

Var kaut vai fotogrāfēt visu, kas apkārt, kaut vismazāko rasas pilīti. Arī tas dažreiz aizrauj - ieraudzīt kādu skaistu lietu vai mirkli un apturēt to fotogrāfijā.

Tagad nāk z-sv, advente - varbūt var sataisīt tos vainadziņus un pārdot? Tur vienīgi vajag atrast vietu un laiku, kur notirgot...

man gan šķiet ka māmiņām ar maziem bērniem ir daudz iespēju kā pavadīt laiku un gūt prieku. Kaut vai nesēdi mājās, aizej sapazīsties tajā pašā Māmiņu klubā ar citām māmiņam, varbūt kopīgi kaut kas sanāk. Varbūt tu labi gatavo, tad vari cept kūkas pārdošanai vai vēl ko.... varbūt tavas pilsētas pašvaldībā kaut kas notiek un vari iesaistīties...

Bērnībā gribēju kļūt par floristi, bet nezinu vai ar to maz var normāli pelnīt. Vēlāk domāju, ka varētu būt laba pasākumu organizatore, bet kad sāku mācīties šajā jomā, sapratu, ka tur nekas nesanāks. Man itkā patīk rokdarbi, bet nav pacietības nobeigt darbiņu līdz beigām.

Galvenais ir kustība, no tā rodas enerģija.

Ļoti piekrītu, 100% attiecināms uz manu dzīvi. Galvenais spert 1 reàlu soli, nevis stāvēt uz vietas un domāt par kaut ko- nezin ko. Vienai lietai pakàrtojas nàkamàs. Ok, nesàksi uzreiz ar labu darbu, sàksi ar hobiju, kaut ko, kas Tevi ieinteresē. Ká saskatīt? Vairāk saskatot zīmes pašai sevī, ap sevi..
Teiksim, man tā bija ar šūšanu, pedagoģiju, austrumu kultūru.. no malas skatoties pieķēru sevi pie domas, ka es arī gribētu mācēt, zināt.. Vien uzsākot, daudz citas lietas pakārtojàs pa ķēdei.. Kur tik es nepabiju ar saviem žābo, atjaunoju pat dažas attiecības, kontaktus, dabūju citu darbu, hah, darbā satiku viņu, aizbraucu prom no Lv, izceļojos, apprecējos, tagad auklēju bēbi.. Tāds raibs skrējiens vien 2 gadu garumā, kaut gan pirms tam bija ilgs posms, kad mullājos, jāsaka, ka bija pat depresijas uzplūdi, nebaidoties no šī vārda.
Vien jāsāk.

Šis gan nav gluži par jaunajām māmiņām, bet varbūt noder un iedvesmo kāds padoms, kā saprast, ko gribas un padodas darīt
http://karjeraunnauda.espati.lv/index/view/raksts/Vai-TU-strada-sava-ISTAJA-profesija/id/2545/