Lieta tāda, ka tā dziļi paanalizējot, es sapratu, ka tur jau nav ko dziedēt. Mocīt sevi ar atmiņām ? Mēs tāpat tikai tikāmies reizi nedēļā, pat pašā sākumā , kad tauriņi vēderā :D Nekad neesmu aprunājis savas ex, bet man jau ZB, tās čiksas, kuras nenovērtē to, kas ir. Neesmu princis, bet nu tomēr, ja sieviete svarīga, tad aplidoju no sirds - taisu ēst kūkas, cepešus; rakstu dzeju, apmierinu visādos veidos ( jāsaprot pareizi :D ), lutinu ar dāvanām, utt. Ja vēl ņem vērā, ka būšu dakteris ar sportisku augumu, tad ko vēl sievietei vajag ? :D