Queen, mani arī ir nogurdinājušas mūžīgās pārdomas par savu dzīvi :( Bet man nedaudz citādi..Dzīvoju, dzīvoju, it kā diezgan harmoniski, un tad pēkšņi sabruka viss - visi sapņi un ieceres un viss jāsāk no jauna. Nu es cenšos atgūties no šī trieciena, bet nezinu, pa kuru ceļu man jāiet. Un it kā ar prātu izdomāju, ko un kā es darīšu, bet es nespēju tam visam pieturēties, bieži vien arī emociju ietekmē, un tad es sev riebjos.. Un tās domas visu laiku ir. Agrāk tā nebija. Nespēju ilgstoši justies labi un cieš daudzas jomas manā dzīvē, kaut vai darbā esmu neproduktīva, jo visu laiku galvā domas un n-tie scenāriji manai turpmākajai dzīvei. Ehh..
Ko varētu ieteikt tev? Cik saprotu, esi ārzemēs un dari to, ko ilgu laiku vēlējies. Tev jau nedaudz savādāka tā situācija. Pilnībā saprotu, ka noteikti ir brīži, kad ir vientuļi un skumji bez tuvajiem cilvēkiem, bet tev viņi vismaz ir un gaida tevi :) Man piemēram nav. Draugu man nav, tā sanāca, ka visus pazaudēju. Tāpēc nenokar galvu un turpini virzīties uz savu mērķi. Un cik esmu lasījusi, drīz jau ciemosies LV. Un par to, ka vēlies tikai nepārtraukti attīstīties , kad sasniegts jau ilgi gaidīties, tas ir normāli, tā ir visiem cilvēkiem. Sasniedz vienu un atkal gribas tiekties uz priekšu. Jāuztraucās būtu, ja būtu pretēji. Tev viss vēl priekšā, noteikti pienāks brīdis, kad baudīsi sava šī brīža "darba" augļus :)
6947
