Man ir 5 gadus vecāks brālis, visu laiku augām kopā un bija mums labas attiecības. Bija jau daži izņēmumi,kad pakašķējāmies, bet mēs parasti tikām tam pāri. Vai arī nekad vairs nerunājām par lietām, kurās nevarējām rast kompromisu. Pirms 4 gadiem es devos uz ārzemēm. Tajā laikā arī mūsu tētis devās strādāt Uz Angliju. Brālis viņam aizdeva naudu, kādus 400 ls laikam. tētim ar darbiem gāja slikti, atbrauca pie manis uz citu valsti. Gadu viņu uzturēju,kamēr iekārtoju viņu savā dzīvē. Tētis parādu atdot brālim uzreiz nevarēja - tā arī nav mana darīšana. Es tētim tā gada laikā neko neprasīju ne pa rēķiniem, ne pa pārtika, vareetu jau braalis arii noraxtiit teetim to paraadu, bet nu tas taa... Pēc tam mamma braalim atdeva paraadu teeta vietaa. Sodien sanaaca saruna ar mammu, un vina izplaapaajaas, ka toreiz braalis esot plaanojis to paraada summu aiznemties ni manis un peec tam apzinaati neatdot - taapeec,lai es atdosu teeta paraadu un pluss es aarzemees esot biezaa - bet tas nekas, ka es dziivoju viiram uz kakla bez darba ar 2 beerniem - biezaa tacu vienalga. Vins man to naudu arii prasiija, bet,paldies dievam, man nebija ko iedot,es iedevu mazaak,jo vins teica,ka vinam loooti spiediigi apstaakli. man bija zeel un es iedevu vinam. un protam, ka vins man neatdeva.lai gan beernu nav vinam un straadaa labi atalgotaa darbaa. sodien uzraxtiiju vinam uz draugiem,ko domaaju un pateicu,ka visu zinu un ka nekad vairs negribu vinu redzeet. un noblokeeju. Un es tiesaam taa arii domaaju. Kaa jums liekas,vai riikojos pareizi un kaa juus buutu dariijusas sadaa situaacijaa?Tiesi saapina taa doma,ka vins gribeeja izkraapt ar nodomu....