Pirmkārt, jau es nebūtu kopā ar vīrieti, kuram vajag, lai es gatavoju vakariņas, īpaši, ja viņš vakariņu gatavošanu vērtē augstāk nekā manu izaugsmi, attīstību.
Otrkārt, uzskatu, ka lēmumi par izglītību, karjeru utt. ir vienpersoniski pieņemami, kas arī ir elementāri izdarāms, ja esat uz viena viļņa ar otru pusi un atbalstāt viens otru. Ja mans vīrietis man teiktu, ka stāsies maģistratūrā, es priecāšos un nesākšu raudāt, ka man tagad pa vakariem nebūs, ko darīt.
Mācības nav saistības uz mūžu, reāli tie ir vien daži gadi. Ja kādam fakts, ka dažas dienas nedēļā pašam būs jāgatavo ēst rada problēmas, tad kas notiks, kad parādīsies kādas īstas problēmsituācijas dzīvē?!!
Kas vispār tie par tizleņiem, kas atļaujas sievietei acīs pateikt, ka viņai labāk stāvēt pie plīts, nevis mācīties!
349
