Man ir 4 ļoooti labas draudzenes (un vēl pāris vnk labas draudzenes, jo tiekamies reti) no kurām viena, tomēr, ir visīpašākā. Tā, kuru visbiežāk satieku. Ar viņu kopā mēs varam darīt visu. Sportot, ceļot, pļāpāt par būtisko un nebūtisko, uzticēties viena otrai... mēs vienmēr esam uz viena viļņa. Tikšanās ar viņu es gaidu kā ar taureņiem vēderā. Lai cik slikts garastāvoklis mums abām nebūtu, satiekoties visas problēmas liekas nebūtiskas un mēs smejamies. Par visu un visiem.
Kāda viņa ir? Viņa nekad nečīkst. Ka nav izgulējusies, ka kaut kas sāp, ka "slikti izskatās", ka grib ēst, ka viņai nepatīk vieta, kur esam (klubs kāds vai vienalga kas). Mums vienalga, kur esam, galvenais, ka kopā. Piemēram, vakar abas izdomājām aizbraukt uz Siguldu. Mērķis - rodeļi, katapulta, kino Lora. Aizbraucām. Rodeļi nestrādā tehisku iemeslu dēļ, katapultai sezona noslēgusies, kinoteātrī uz mūsu izvēlēto seansu visas vietas izpirktas. Ok, ejam spēlēt boulingu. Boulings rezervēts kādai tur bērnu ballītei. Komiski, patiesībā. Aizbraucām beigās uz Chilli picu un pierijāmies. Atpakaļceļā dziedājām mašīnā un tāpat pavadījām lielisku vakaru.
Viņa ir gudra. Tā man šķiet, jo viņa ir zinoša jomās, no kurām es neko nesaprotu. Viņa ir patiesa un godīga. Vienmēr un pret visiem. Viņa ir vienīgais cilvēks no man zināmajiem, kura nekad nevienam nelīdīs pakaļā. Viņa katram pateiks acīs to, ko domā. Un uzreiz, nevis nogaidot tam piemērotu brīdi. Viņa ir radoša. Es varētu turpināt ilgi. Ar visu savu būtību (gan labajām, gan ne tik labajām īpašībām) viņa ir mans zelts.
Man vispār ir visfeinākās draudzenes. Gribētos visas viņas tagad sabučot.