Depresīvas, gruzīgas filmas

trust
detachment

Atcerējos, manuprāt, pāris ne gluži gruzīgas filmas, bet no tā paša plauktiņa, kurā ierindoju Les Amours Imaginaires un Black Swan. Tādas dziļdomīgas filmas..

The Virgin Suicides
Wir Kinder vom Bahnhof Zoo
White Oleander

Wristcutters: A love story

Jā, arī no jau minētajiem:

Requiem for a dream
Mr. Nobody

Bet laikam jau tās nav pārāk gruzīgas. Vienk dažas no manām mīļākajām filmām, kas uzreiz ienāca prātā.

Esi redzeejusi My Life Without Me ?

The Hours

Zaļā jūdze.
Vējiem līdzi.

Pievakare, man patīk iedziļināties varoņu personībās, un tām 2 filmām tie galvenie varoņi ir tādi.. nu manuprāt pat ļoti dark

raven izskatās labaaa!!!

Atonoment
Black Swan
8mile
Narkodīleris

Candy
Par narkomāniem. Nevar neraudāt. Depresīvāku filmu grūti iedomāties.

Filmas par nelaimīgu mīlestību, ja tām ir jēgpilna miesaun labi iztrādāti psiholoģiskie raksturi, man neliek justies depresīvi, drīzāk otrādi - tajās ir kaut kāds katarses un emocionālas pašattīrīšanās moments:D BET tās filmas, kas liek justies nožēlojami, parasti ir kaut kādi spilgti , brutāli intelektuālā sadisma paraugi, kā, piemēram, Poļanska "Rosemary`s Baby", Kubrika "Clokwork Orange" vai Demmes "Silence of the Lambs". Piemēram, Kurosavu pēc vienas filmas ar šausmīgu bērna sāpju kliedziena ievadu esmu nolēmusi vairs principā neskatīties, mana sievietes būtība pretojas tādām šausmām pat, ja tās ietvertas augstvērtīgā mākslas darbā:D Jā, bet tas atbilst birkai "nožēlojami" un "gruzīgi".

No labām, sāpīgi skaistām filmām varu ieteikt "Three Colours: Blue".

*izstrādāti

Ja gribas sajusties psihai, es vienmēr skatos Bunjela "Buržuāzijas Diskrētais Šarms". Sirreālisma stila filma, nu pilnīgs sviests, galīgs kosmoss. Sabojās jebkuru dienu. Sit mani nost, es to mākslu ne-iz-pro-tu. Laikam neesmu tik attīstīta.

Jā, pirmoreiz, kad es viņu noskatījos, teicu draudzenei, ka man vajag kapitāli piedzerties, lai aizmigtu. Un tā arī nācās darīt, savādāk jutos vājprātā neomulīgi.

Ance, es ar vienu tādu šīzo filmu esmu redzējusi Science of sleep, kad noskatījos, likās, ka sajukšu prātā, neko murdzīgāku neesmu redzējusi, laikam zem LSD režisēta :D

Nu, tas Buržuāzijas Diskrētais Šarms ir 70. gadu filma, nebrīnītos, ja tā būtu. Esmu vienmēr gribējusi pamēģināt viņu noskatīties zālītes iespaidā, bet tā arī nekad neradās izdevība. :D

lūk šis murgs http://www.youtube.com/watch?v=Hj2OdaQH6ww

Les amours imaginaires smaga? Personāži dark?Tā ir viena no cilvēcību un cilvēka jūtu trauslumu/komiskumu/patiesumu vissmalkāk aprakstošajām filmām, ko esmu redzējusi. Izcili ironiska un patiesībā tieši vieglumu apliecinoša filma - ka cilvēki tik ļoti alkst izdomāt sev visādas dramatiskas izjūtas - cieš, bauda, ņemās, tas viss nāk un pāriet, bet neko no tā nemācās, jo tāda jau ir tā dzīve - tieši tāpēc dzīvošanas vērta. Tas jaunais čalis, režisors ir ģēnijs, perfekcionists, jo spēlē arī galveno lomu, ir scenārists un kas tik vēl ne savai filmai un visām savām filmām. Katrā ziņā pēcgarša ir ļoti gaiša.

iesaku vēl filmas- http://www.youtube.com/watch?v=PsD0NpFSADM

http://www.youtube.com/watch?v=HU4mXJRHIcQ&list=FLhRbEh7wlXT8eBzJDqwYLKA&index=15&feature=plpp_video