Līdz brīdim, kad vari paskaidrot, kas ir mīlestība, tu nemīli. Jo brīdī, kad tu kādu cilvēku patiesi mīli, vairs nav svarīgi, kā viņš izskatās, kur dzīvo, kādi ir viņa paradumi. Tu spēj būtībā piedot visu, noliekot savu lepnumu malā, kas bieži vien ir pat nepareizi un pazemojoši pašam sev. Tu būtībā būtu gatavs atdot dzīvību par viņi. Ne par velti saka- otrā pusīte. Jo viņš kļūst par daļu no tevis. Tu nekad nevarētu vēlēt tam cilvēkam ļaunu, šantažēt vai darīt kā savādāk pāri. Mīlestība- tas ir kaut kas nedefinējams. Tas var vienkārši uzplaukt un neizskaidrojami arī novīst, ja to nekopj. Tāpēc jau bieži saka, ka ''noturīgākās laulības ir uz naudu, nevis mīlestību balstītas'', jo nauda lielākajā daļā gadījumu nevar vienkārši novīst, tā nerada strīdus kā greizsirdība. Taču tai ir viens mīnus- tā nav laimīga. Tu nejūties piepildīts.