Naudu es gan tam neziedotu, jo, man šķiet, ka taču izvarošanas gadījumā valstij vajadzēja par to lietu parūpēties, vai tad nē?
Bet citādi piekrītu Harmony.
Protams, es nezinu, kas ir noticis ar juliu. Taču, ja cilvēks ir izvarots (un neviena taču te nevar droši pateikt, ka tā nav), tad liela daļa šīs diskusijas dalībnieču tikai vēl vairāk vieš nedrošību un uzkrauj nosodījumu cilvēkam, kas jau tā ir cietis. Kam tad lai viņa vispār iet un izstāsta to, ja - šeit izstāstīja, bet saskārās ar attieksmi, ka viņas teiktais ir meli un izdomājumi, kaut kādas muļķīgas tīņa kaprīzes?
Cilvēks jau tāpat noteikti jūtas drausmīgi, acīmredzot, viņam nav, kur griezties un pie kā meklēt palīdzību (nu varbūt nav to draudzeņu, un varbūt ģimenē attiecības nav tās labākās, vai vienkārši cilvēks nevēlas šo šausmīgo notikumu uzlikt vēl savai ģimenei, kas tad viņu žēlotu, justos slikti, nezinātu, kā palīdzēt). Viņa pasaka šeit, kas ir noticis - bet saņem pārmetumus... par ko? par to, ka viņa ir kļuvusi par upuri? par to, ka kāds cits pret viņas gribu ir bijis vardarbīgs pret meiteni?
Daži cilvēki šeit ir ļoti neiejūtīgi. Pieņem to, ka "droši vien izvarošanas nav bijis" - bet vai tad jūs tiešām varat tik droši zināt, ka tagad neiespļaujat dvēselē cilvēkam, kam jau tā ir nepaveicies? (Tik ļoti gribas patēlot gudras un pieķert kādu melos? Es labāk izvēlētos, ka mani 10X šādi apmāna, nekā 1X pašai kļūdīties un nodarīt pāri cilvēkam, kas jau tāpat jūtas reāli draņķīgi un ir izmisumā).