Vai jūs darbā esošās negācijas nesat uz mājām?

Man darbā nav negāciju. Nav ko nest mājās.

Nenesam, jo negāciju nav, visiem to novēlu! :)
Mammai, kurai darbs, šo sagādā pirmo reizi palīdz izrunāšanās - es vienkārši, atbraucu ciemos, viņa stāsta, es piebalsoju, cik visi lieli muļķi un paliek vieglāk.

Kā es gribētu, lai arī man tā būtu, ka netiek nests stress uz mājām. man diemžēl citreiz sanāk tā, ka darbā kaut ka stagadījies, vai bijis daudz darba, un esmu stresaina, atnakot mājās domāšu par to un sabojāšu garastāvokli draugam. Viņš parasti māk nošķirt darbu no mājām, un mājas no darbu. Man tas pagaidam neizdodas, bet jācenšas!

es varbūt koriģēšu savu jautājumu-nepatīkamas situācijas, kuru rezultātā jums ir sabojāts garastāvoklis. varbūt arī nav sabojāts, bet kāds ko uzbrauc, cilvēki nokaitini, kkas nav izdarīts, vai izdarīts šķērsām vai vnk nenormāli daudz darba.

Man darbs mierīgs, kolēģi forši, līdz ar to nav nekādu negāciju un stresa.

Nav darbā negāciju.
Dažreiz parādās kāds stresiņš par daudz darāmo un maz esošo laiku, bet ļoti labi saprotu, ka mājās nevaru neko mainīt un uztraukšanās neko nepalīdzēs.

Tādas Tevis nosauktās negācijas nenesu uz mājām, jo tādu nav.
Bet man ir cits niķis-reizēm nevaru no darba atslēgties. Ja darbā ir saspringta situācija vai kaut kas bišku salaists dēlī, mājās par to domāju, nevaru aizmigt, sēžu bēdīga....
tas nav bieži, bet kādas pāris reizes atceros.

Pilnībā saprotu, Tevi, Sany. Man ir tā, ka sliktās emocijas mājās nekad nenesu, varu pastāstīt kādu bēdu, bet noteikti nebraucu virsū, neizlādējos uz otru. Bet mans draugs ir paradis tā darīt. Es par to ļoti pārdzīvoju, esmu teikusi, ka es tak neesmu vainīga, ka nevajag visu slikto man uzgāzt, bet līdz šim tas nedarbojās, viņš tāds esot un viss, nevajagot ņemt pie sirds. Bet man tas nesanāk, man šķiet, ka tā nevajadzētu būt...

Bet tās jau īsti nav negācijas.
1. ja neesi kko izdarījusi, pati vien vainīga, ko te cepties?
2. nav izdarījis darbu kāds cits, pati vainīga - neesi pietiekoši skaidri izteikusies par termiņiem, ja šķērsām, tad vai pareizi bija paskaidrots? Un galu galā tiešām visu var labot.
Es necepjos par tādām lietām, darba regulāri mēdz būt daudz, bet arī tas man patīk, ir uzreiz tāds foršs stresiņš. Ja es redzu, ka ir daudz par daudz, tad pasaku, ka šo es varu sagatavot rīt, bet to, teiksim, pēc divām dienām, viss.

Kad strādāju, negācijas atstāju darbā. Biju priecīga, ka beidzot esmu mājās, jo strādāju 15h. Vīrietis gan nes, tāpēc daudz strīdamies. Viņš nesaprot, ka mājas ir vieta, kur justies labi.

Man darbā tieši baigi pozitīva vide, un ja gadās kāds briesmīgs darbiņš, ar kuru man neveicas, tad visu var redzēt manā sejā un tieši priekšnieks parasti mani uzmundrina, dažreiz pat sūta mājās atpūsties.

Ejot uz māju atslēdzos no darba, tad man ir mājas režīms (nu ir jau nācies domāt par kādu situāciju, bet nu tas jau retāk). :)

sometimes-nedaudz skaidrībai- manam draugam arī nav tādu problēmu. viņš izstāsta visu, kā teikt mutiski izlādējas, bet tālāk nekāda rīcībā pret mani tas neatspoguļojas.
mana draudzene ir tāda. viņa stāsta, ka atnākot no darba mājās viņai viskkas jādara, un ka ir dusmīga dēļ tā, ka darbā šefi uzbrauc augumā, klientu jūra un uzdod daudz un muļķigus jautājumus. bet tāds ir darbs. tev par to maksā, ka tu ar tiem cilvēkiem runā, lai cik negudri tie jautājumi nebūtu. labāk, lai man uzdod stulbus jautājumus, nekā tādus, uz kuriem atbildes nezināšu. esmu ieteikusi, lai maina darbu, jo acīmredzot tas nav viņas, ja viss tā tracina un uz mājām nes visas problēmas. bet meklēt arī neko jaunu nemeklē. nu tad es tā sāku domāt, kā uz cilvēkiem iespaidojas mājās darbā esošās problēmas..un kā to vispār var mainīt.. ar darba maiņu? darīt to, kas patīk?bet, vai tas atrisinās problēmu? varbūt cilvēkam tāds raksturs, vieglāk paliek..

Ja gadās kāda nepatīkama situācija, kas rada stresu/dusmas, tad emocionāli to atstāstīšu draugam, viņš pateiks kaut ko nomierinošu un viss būs ok. Bet daudz reiz pietiek, ja domās sev pasaku "Let it go!" un tad nomierinos.

becky- nu es to tā arī uztveru, BET citiem tas viss sakrājas (pat katru dienu par visiem s'īkumiem un niekiem) un viņi pilnīgi izstaro šķiet negatīvu enerģiju. viņi ne par ko citu nerunā, kā par savām, atvainojos, stulbā darba problēmām, pie tam vēl ar tādām dusmām, it kā vēljoprojām tur atrastos- tajā vidē.

man darbā nav negāciju.
gadās,ka neiet viss tik gludi,bet vajag visu uztvert mierīgi un censties atrisināt.

Sany, bet tu taču vari to pārtraukt, pieklājīgi pasakot, aptuveni, ka pietiks par darbu u.tml. vai uzklausot un tad pasakot, ka viss, tagad liekam darbu mierā.

Darbs mierīgāks par mierīgāku. Ir citreiz, ka sastresojos, ja pieļauju kādu kļūdu... Cenšos tad sevi mierināt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi :D

becky-visas sarunas vairāk vai mazāk saistās ap darbu. nu katrā ziņā, sarunas galā būs atkal ar to saistība. fakts kā tāds, ka man tas jāklausās reizēm nav tik traks, kāda cilvēkam ir problēma. domāju, ka ne vienam vien. mēs tik bieži tagad vairs nesazināmies, un līdz ar to nav pārāk traģiski. bet es tā iedomājos, kā citi ar to ir cīnījušies, ja ir ar to jācīnās.

man tādu nav, vienīgi nogurums un to es nesu uz gultu :D ja kkas besī, paskrienu krosiņu pie mīļākās mūzikas un tad paliek labāk

Neko nekur nenesu :D