Ja nākas darīt, nav vīrieša palīgos, es vienkārši daru. Protams, nemācēšu salabot elektrības slēdzi, vai nomainīt dušas šlangu, šīs lietas nav manā kompetencē. Bet ļoti patīk atļaut izdarīt vīrietim, būt tādai lellītei, noplivināt skropstas un mīļi palūgt, ka, piemēram, vajadzīga viņa štrumentu kaste maniem puķupodiem uz terases. Viņam tas tā patīk :D :D
bet...esmu saskārusies ar ļoti neaudzinātiem vīriešiem, kas manī ir raisījis dusmas, ko tad arī vārdiski izpaužu. Piemēram, darbā ir kolēģe ratiņkrēslā - viņa ir jānoved līdz taksim. Citi taksisti forši vīrieši, izlēks no mašīnas, atvērs bagāžnieku, paprasīs, vai vēl kā var palīdzēt. Bet ir dārzeņi, goda vārds. Sēdēs, pat bagāžnieku neatvērs. Kolēģei ir BCT, līdz ar to viņa kustas minimāli - viņai ir jāieceļ kājas mašīnā, jāsliek ratiņkrēsls un jāieliek bagāžniekā. Kājas esmu piešāvusies ielikt, bet, ja nepalīdz ar ratiņiem, saku visu, ko domāju par tādiem vīriešiem.
Kura tur teica par Itāliju, Spāniju, ka vīrieši neizpalīdzīgi - muļķības!