Sākšu ar to, ka mēs vairs nedzīvojam vienā pilsētā. Bija sarunāts, ka šovakar viņa brauc pie manis uz pāris dienām, jo mums abām piektdienas ir brīvas no lekcijām, un mani vecāki ir aizbraukuši uz laukiem padzīvot, jo mamma nestrādā, bet tētim atvaļinājums, savukārt viņas mammai bija kaut kāda ekskursija no darba. Atbraucu mājās no kojām, uzkopu māju un gaidīju, kad ieradīsies, tomēr viņa paziņoja, ka nebrauc, jo, esot nolēmusi ar mammu braukt uz to ekskursiju. Protams, es pārdzīvoju, jo viss bija saplānots, ka šovakar iedzeram, parunājam, ejam uz laimīgo stundu, rīt pafotografējamies, taisam ēst, skatāmies filmu. Nu jā, variet iedomāties, kāda sajūta tad, kad viss ir saplānots, to gaidi, bet beigās uzmet. Mēs esam tiešām tuvas draudzenes, tāpēc es apvainojos, necēlu telefonu un neatbildēju uz sms. Tagad, pirms stundas, viņa ienāca skype, un man izstāstīja, ka mammai braucienam esot paprasījusi 30ls, un mammai pateikusi, ka brauc pie manis, bet man gribējusi samelot, ka aizbrauca kopā ar mammu, bet patiesība bija tāda, ka viņa VISU naudu notrieca ēdienā un sēdēja viena pati mājās, un ēda. Zinu, ka tas izklausās dīvaini, bet tāda ir reālā situācija. Zinu, ka viņa pirms kāda gada badojās un notievēja, bet tagad bija ilūzija, ka viss atkal ir kārtībā, taču izrādās, ka tomēr nav vis. Kā rīkoties?