Draudzenes

man bija draudzenu daudz pamatskola,vidusskola..viena bija tada kip labakaa draudzene liiidz briidim kad paarceelos ar puisi uz arzemeem..tagad palikusi iedomiiga un saakusi melot...
bet ir taadas draudzenes ar kuraam var arii jauki bet reti paplapaat..
man apkaaart arii diezgan biezi ir viiriesi un manu viiru tas taa tracina..
bet es neko nevaru dariit ja labaak saprotos ar viriesiem.
un turklaat seit arzemees nu galiigi neatradiisi latviesu draudzenes.

Es ari esmu arzemes, un to vienu atvedu pie sevis, jo bija tiesham labs kontakts. Un beigas jau kad vina izvacas jutos, ka ilglaicigi butu bijusi attiecibaas, uzinaju daudz lietas ko vinja par mani parmeta, un runaja aiz muguras. trakakais, ka neko nevareja acis pateikt. Viskumjakais, ka visas chetras esam no vienas kompanijas - visi radi un pazinjas kopeji, tadi ar kuriem uzturam kontaktu. Traki.

Man ir lidzigi, pat vel trakak :D , mana apkartne seit vispar man nav nevienas draudzenes! Ari esmu arzemes, tapec nav pat nevienas ar ko kafiju varetu iedzert. Agrak man bija loti laba draudzene, ari sobrid uzturam kontaktu, bet nu jau caur skaipu. Parejas man ir bijusas tadas tusinu kompanijai, tagad kad esmu prom, tad kontaktejam reti. Gribetos iegut jaunas draudzenes, bet tas nav tik vienkarsi, jo visiem jau ir pa kadam draugu barinam. Varbut nesmade savus puisus? Draugi paliek draugi!

Man ir tikai viena sirdsdraudzene jau no 1.klases, kurai tiešām varu stāstīt pilnīgi visu. Uzticos viņai vairāk, nekā pat ģimenes locekļiem! :)

Nightberii - vienmer esmu gribejusi sev tadu draudzeni. Tikai man kka ar tam meitenem nesanak tas kontakts tik spiidosh. Man prieks, ka tev ir tada draudzene :)


kumelins - jaa es tieshi par to pashu - visi jau daudzmaz savos draugu lokos. Un lielakoties visi visi man palikushi latvija.te tikai puisis. Ir jau visadas pazinjas, bet nav taa kontakta taada.

Ai, man arī tas pats:( Tā kā bieži esmu mainījusi dzīvesvietas, tad vecie kontakti pazuduši. Jau tā neesmu komunikablākais cilvēks, bet ja šķir pārsimts km, tad vispār :D Daudzas no kādreizējām klasesbiedrenēm ir ārzemēs, citām bērni, vīri. Nu ir jau man pāris paziņas, bet tas ir kaut kā virspusēji. Īstenībā, ja ir 20+ gadi, jaunus draugus vispār ir grūti atrast, nav vairs tik daudz lietu, kas saista (kopīga skola vai biežas izklaides utt).

Wīiii durvis,logi,grīda mājās jums nečīkst no tādas čikstēšanas?:D

Dzīvē ir gājis visādi, ir bijuši draugi, ir pazuduši uz ilgāku laiku un tad atgriezušies, ir bijuši brīži, kad intereses nav bijušas līdzīgas un tad atkal parādās..bet regulāri sazinos ar visiem saviem draugiem, par cik katra esam teju savā pasaules malā, tad konferences zvani, čati viss notiek. Manuprāt mēs esam izaugušas no tā perioda, kad mācījām viena otru, kas bieži bija aktuāli jaunībā(gan kur vajadzēja, gan kur nevaadzēja), tagad nejaucamies otras dzīvē, ja vajag uzklausam un uzmundrinam, sniedzam viedokli, ja tāds nepieciešams, esot vienlaicīgi LV, tiekamies, ejam vakariņās un pavadam kopā laiku, draugi ir jānovērtē un tāpat kā ar vīrieti veidojam un kopjam attiecības, tāpat ir jākopj attiecības ar draugiem. :) Man ir lieliski draugi! :)

Kaut kā ar gadiem draudzenes pazūd, vai arī saproti, ka tās nemaz nav bijušas draudzenes, drīzāk meitenes ar, kurām ir bijusi vēlme un vajadzība pavadīt laiku.
Laiks pilda savus koriģējumus, tagad pat ir grūti pateikt, kura draudzene, kura ne, vienkārši ir konkrēti cilvēki, kuri ir blakus...agrāk kādu bija vieglāk nosaukt par draugu, varbūt tagad tās prasības ir savādākas, lielākas, vai arī esam tik ļoti noslogotas ar 'sevi', ka 'draudzībai' laika nepietiek.

Man ir 4 -5 draudzenes, visas, izņemot 2, ir katra citādos apstākļos iepazītas. Man ir ļoti grūti sev atzīt, ka kāda draudzība izirusi līdz labu paziņu būšanai, agrāk man bija 2 citas draudzenes, bet laiki mainās un cilvēki arī.

Kumeliņš man pašlaik ir tieši tāda pati situācija!! :D

reizēm uznāk jau tas vientulības besis :D

bet galvu augšā un ar smaidu!!

Esmu pašlaik pārcelusies uz citu dzīvesvietu (pusgads tiešām būs šeit japavada), tāpec dikti baidos, ka mazpamazām izzudīs kontakts. :(

Esam 6 tuvākās draudzenes, viena jau pārcēlusies uz ārzemēm, kontakts galīgi minimāls, vienai skola citā pilsētā un tad vēl es pati dzīvoju citur. Facebook vai draugos jau sarakstamies. Plānojam, ka jāsatiekas kaut kad. Jāsabrauc visām vienā pilsētā.

Tik interesanti, ka nav pat stabils mēnesis kā es prom, bet jau aizdomājos par to.. :D

Man ir tieši tas pats. Tikai nesen sapratu, kāpēc tā - draudzība prasa lielu darbu. Vismaz man tās ir pūles, jo pēc dabas esmu vienpate un ne īpaši komunikabla. Man nav tā, ka es to ļoti pārdzīvotu, ka visas manas draudzenes man ir ''aizšķīdušas'' prom kur kurā, bet, domājot par to, kas nāks uz manām kāzām, man paliek skumji. Ne jau kāzu dēļ, protams, - bet man tā būtu vieta, kur satiktos visi mani tuvie un mīļie, un man tur būtu tikai radi :D
Protams, arī tas, ka man ir draugs un ex-draudzenēm puiši un pat bērni jau - tas arī palīdz izšķirt.
Teiksim, ja es jūtu attieksmi, ka kāda ar mani vairs negrib draudzēties un mums vairs nesapas - es nebūšu tā, kas skries pakaļ un es ļoti mierīgi ļauju draudzībai tā vienkārši aizpeldēt...
Un man liekas, ka ir iespējams pēc 20 iegūt draugus. Man ir 23 un man ir ļoti labas paziņas, par kurām man liekas - es viņas labprāt satiktu arī pēc pāris gadiem vēl un mēs varētu kļūt draudzenes.
Vismaz uz laiku.

Pilns ar maitām un nodevējām. Sen jau man nav tādas draudzenes, viņas nemaz nav šī vārda cienīgas "draugs". Paldies, bet man tādas aitas nav vajadzīgas. Vieglāka dzīve.

Jā, ģimene ir vienīgais, uz ko var paļauties..

tā ir.. ar laiku draugi paliek tikai mazāk

Man ir prieks, ka man ir labākais draugs, kas daudz ko atrisina. Nav aprunāšanas, viss ir kārtībā, viņam stāstu tik daudz, cik nepieciešāms un viņš man tāpat.

Ar draudzenēm ir savādāk, tās ir un pazūd, nav tāda viena līdz beigām. Vien divas bērnības draudzenes, kuras ir zelts, vien arī savos darbos, tomēr lai vai kā man ir svarīgas un vienmēr tiekamies.

Man ar bija pirms 2gadiem 4labas draudzene.
Bet tagad esmu kontakta tikai ar vienu, kura man jau vairakus gadus ir labaka draudzene, kaut esam katra sava valsti, sazinamies pedeja laika gandriz katru dienu :)

Ja vari vienu labu draudzeni nosaukt tiesam par draugu, tad es uzskatu,kad tas jau ir daudz :)

Ir piecas, ar kurām, vienlaga pēc cik ilga laika satiekoties, var justies kā ar draudzenēm. Vienīgi tas, ka viņas savā starpā nav lielas draudzenes, jo katra nāk no cita manas dzīves posma.

Man nekad nav nācies piedzīvot milzu nodevības no draudzenēm, puišu nocelšanas, aprunāšanas vai vēl ko tādu. Tādā ziņā man ir paveicies.
Man ir nācies piedzīvot tikai to, ka zaudējam kontaktu, jo acīmredzot tā nav bijusi īsta draudzība, kurai lemta ilga nākotne, bet tikai draudzība konkrētajam mirklim. Izrādījās, ka vienīgais, kas turēja mūs tā īsti kopā, bija mācīšanās vienā klasē. Līdz ar to, kad skola beidzās, beidzās arī draudzība ar visām, izņemot vienu.
Tagad man ir draudzenes no studiju laika un tā viena no skolas. Esam bariņā četras. Šobrīd katra atrodamies savā pilsētā un pa šiem vasaras mēnešiem nekādas zvanīšanās un klačošanās nav bijušas, jo nešķiet aktuāli. Taču, zinu, ka drīz tiksimies un kā katru reizi pēc pārtraukuma - būs tā sajūta, ka esam šķīrušās tikai vakar, nevis, ka pagājuši jau mēneši.Šī ir tāda foršā draudzība, kura nav beigusies līdz ar mācību beigām. Mums ir kopīgas lietas, ir atšķirīgas, bet es viņas jūtu kā savus cilvēkus. Esmu ļoti priecīga, ka man ir manas draudzenes. Mums nav tik atklāta draudzība kā sex un lielpilsēta varonēm, taču zinu, ka varu uz savām foršajām paļauties un būt atklāta ar viņām, jo viņas nenodos un neatstās nelaimē.