Klases biedri

es pret visiem esmu draudzīga, mēģinu ar visiem sadraudzēties, bet mana sliktā īpašība ir tā ātrā pieķeršanās visiem, visu uzreiz varu izstāstīt un tā tālāk.
man skolā ir viena laba draudzene, zinu, ka viņa uzklausīs mani un tā, un ar to arī pietiek,
jo es uzskatu, ka vajag kādu draugu skolā, kuram vari izstāstīt savas ikdienas gaitas un tamlīdzīgi. Bet , tā es varu lepoties ar trīs brīnišķīgām labākajām draudzenēm : )
vari mēģināt sadraudzēties, varbūt klasē ir kāda apslēptā sirdsraudzene arī Tev !:)

Pamatskolā man bija sirdsdraudzenes, ar ko satikos arī ārpus skolas robežām un pārrunāju ārpusskolas lietas. Vidusskolā mums bija vairāk tādas koleģiālas attiecības. Ar klasesbiedriem bija labs kontakts, viens otram palīdzējām, viens otru vilkām ārā no nepatikšanām, pārrunājām dažādas ar mācībām saistītas lietas. Bet, līdz ko mācību stundas beigušās, tā no skolas ārā un klasesbiedrus uz mājām līdz nevilku un klāstīt par attiecību problēmām arīdzan nesāku. Ar bijušajiem klasesbiedriem nekontaktējos, bet uz kādu kopīgu pasākumu, salidojumu noteikti, ka aiziešu, ja aicinās. :)
Skolā jau ir baigi svarīgi iedibināt labus kontaktus, iegūt citu klasesbiedru labvēlību un cieņu, tas ir vienīgais izdzīvošanas veids tur. Nu, ja gribi dzīvot, ne eksistēt.

angry uzmundrināja, paldies. :) Vispār prieks lasīt jūsu pieredzi un viedokļus. :)
Man ir situācija, ka it kā liekas - vajadzētu draudzēties ar kādu, lai būtu ar ko sēdēt, starpbrīžos parunāt, varbūt kādreiz patusēt kaut kur utt. Nu tā, lai nav jāsēž vienai un jājūtas vientuļai. Nevēlos meklēt sirdsdraudzenes savā klasē, jo tur tādas vienkārši nav. Kā Nemelo teica par "saviem cilvēkiem".

Mācies nejusties vientuļa pati ar sevi. ;)

Nevajag jau sirdsdraudzenes uzreiz, priekškam mākslīgi tik pompozi uzreiz, ir taču vidusceļš, tā kā vulfa raksta.

Jau esmu iemācījusies, tici man. ;) Tagad vienkārši biedē, ka atkal tūlīt sāksies viss tas pats - sēdēšu vien

.. sēdēšu viena un jutīšos vientuļa, kaut gan laikam jāpaciešas, jo ja reiz visi jau ieguvuši sirdsdraugus - nelīdīšu taču pa vidu kādā bariņā.

Kādas problēmas sēdēt vienai stundās? Lielisks veids, kā pilnībā koncentrēties stundas vielai un vairāk vietas savām pekelēm. :D

.. sēdēšu viena un jutīšos vientuļa, kaut gan laikam jāpaciešas, jo ja reiz visi jau ieguvuši sirdsdraugus - nelīdīšu taču pa vidu kādā bariņā.

Tu runā kā nolemta vienmēr nelaimīgai dzīvei. :D Tas taču nav nekas traks! Es, iespējams, sākumā domāju līdzīgi par vientulību, taču tad sapratu, ka tas galīgi nav slikti. Var koncentrēties mācību vielai un klausīties skolotājā, kļūt centīgākai, neviens nenovērš uzmanību. Var sēdēt internetā, klausīties mūziku, lasīt grāmatu - nevienam nav jāpielāgojās vai jāuztur mākslīgās sarunas. Tāpat es atradu vēl vienu plusu sev - kad pavadīju starpbrīžus ar draudzeni, tad ļoti bieži pirku šokolādītes, bulciņas utt., savukārt vienai esot tikpat kā neko tādu negribējās. Nauda ietaupījās un varēja sajusties nedaudz veselīgākai. :D Tā varbūt visiem nav, bet es tiešām nesaprotu - kur ir traģēdija nosacīti pabūt vienai kādu laiku, it īpaši, ja ārpus skolas tev ir draugi?

Man tieši šogad būs jauna klase - nevienu nepazīšu - 10. klase
Un es piemēram nejūtos ērti, ja pavadu starpbrīdi viena. Tādēļ ceru, ka būs saprotoša un draudzīga klase.

Viss atkarīgs no tā, kādā skolā mācies un kādi cilvēki tur apgrozās. Veiksmi!

Skolā tomēr pavadu gandrīz visu dienu. Nezinu, manā klasē visiem, jau minēju vairākkārt, ir pa draugam.

Un no kurienes tik liela vēlme ir būt kā visiem?

Es tiešām varētu saprast šo bēdu gadījumā, ja draugu nebūtu vispār vai ar tiem esošiem būtu ļoti sliktas attiecības, vai arī, ja klase izturētos necienoši, aizvainotu. Tad cilvēks var justies vientuļš. Taču justies slikti, jo konkrēti klasē nav ļoti labo draugu.. Nav vērts.

Vidusskolā klasesbiedri nebija īpaši draudzīgi, jo bijām savākušies no dažādām skolām..., taču neskatoties uz to, man bija viena sirdsdraudzene, jo bijām kopā jau kopš 7ās klases sadraudzejušās....
Bet tā man bija tikai tāda skolas draudzene, ārpus skolas īpaši netikāmies un "netusējāmies" :D

+angry
Tie, kas mēdz sēdēt vieni un pārāk nepārdzīvo par nebiedrošanos ar citiem parasti vairāk sasniedz dzīvē, jo viņiem ir skaidrāki mērķi, viņi neuztraucas par to, ko citi padomās. Tie, kas spēj būt vieni, lielākoties ir stipras personības, līderi. Ja vien tas malā sēdētājs nav ļoti introverts cilvēks.

ssantina
Nu visbiežāk tā arī ir- sadalās pa diviem un tad ne ar ūdeni, ne uguni neizšķirami. Tas nekas, ka viens otram aiz muguras sliktu runā. Tā, manā skatījumā, ir vairāk tāda kompleksošana- ka tik nesēdēt vienam. Un tad ja "partneris" saslimst, tad skolā esošais izmisīgi meklē, pie kā piesēsties, lai tikai nav jāsēž vienam. Tie ir cilvēki, kas nemāk būt pašpietiekami, kam vajag blakus otru, lai justos kaut cik normāli. Nereti pat gadās tā, ka aiziet studēt vienā augstskolā ar otru, jo baidās viens pats iet tur mācīties, kur interesē. Sava veida atkarība, kas bremzē cilvēka izaugsmi.

Problēma nav, ka man klasē nav to ļoti labo draugu! Pāris cilvēkus es uzskatītu par labām paziņām un par pārējiem varētu vispār aizmirst. Tā man tur ir, ikdienā diezgan grūti, ja nav pa dienu ar ko īsti parunāt.

Aizsit sms saviem draugiem ārpus skolas. Piekrītu summer un angry.

Cik tad sitīs tās sms. :D Draugiem pašiem skolas un citi darbi. Skolas laikā tikai brīvdienās tiksimies. Ļoti novērtēšu to pavadīto laiku, atšķirībā no skolas.

Skolas laika biju pie nuugju gala,kaut pasia ta nelikas,vnk nekavos,nedzeru un nep,.,,,, pa labi un kreisi,lidz arto biju miikstaa :D Aizgaju uz augstskolu, pfeeeee, butu zinajusi,cik labi bus,par klasesbiedriem nebutu bedajusi :D