Sveikas, damas..
Gulju gulta, miljotais puisis pie saniem, bet galva saudas domas, ka velos visu izbeigt vai panjemt pauzi musu attiecibas.. nezinu, ko darit, tadelj versos pie jums pec kada padoma.
Lieta tada, ka ar savu puisi esam kopa ljoti, ljoti neilgu laicinju. Pati dzivoju Anglija, kur ari mes iepazinamies. Protams, puisis ir citas tautiibas.. Slovaaks. Sakuma viss bija kartiba. Puisis bija ljoti gaadiigs.. visu laiku apmiiljoja, teica labus vardus, jokojaamies.. bet tagad.. nekaa vairs no ta. Stradajam arii vienaa uznjemumaa tikai citos veikalos.. Un kads vinja draugs mums piedavaja darbu.. nu neko, es jau kaa mulke iedevu bridinajumu sava darba, aizgaju prom.. vins arii.. tagad abi esam atvaljinajuma pie vinja majas.. bet te vins ir ljoti, ljoti savadaks.. ne vairs apskauj pirms gulet iesanas, ne vairs iedod skupstu, kad pamostaas, ne vairs panjem aiz rokas, kad kaut kur eju.. un pat nevar pateikt ,es tevi miilu, vairs. Visu laiku par to domaju un censos saprast, kas vinjam galva notiek. Esmu ari runajusi, bet vins tik atrauc, ka es visu laiku esmu dusmiiga un vins baidaas utt.. bet es vinjam censos paskaidrot iemeslu, kadel es esmu dazkart bediga.. kad prieks manis attiecibas tadas mazas lietinjas kaa riita bucha vai apskaviens ir svariigi.. it ipasi tagad, kad esmu mazliet emocionaali lejaa.. jo pirmo reizi delj kada esmu atdevusi tik daudz.. darbu, majas.. esmu cita valsti ar citiem cilvekiem un valodu.. un man ir vajadzigs just kadu atbalstu vai kaut ko.. bet nekaa.. gluzi kaa stabs.. nezinu, ko dariit.. gribas draugam pateikt, ka labak bus, ja panjemsim pauzi, jo vai tas vispar ir attiecibas? drizak ka divi parasti draugi.. nezinu, ko dariit.. runat arii censos runat.. bet nekaa.. :(