ko ar tādu var darīt?

Man bija līdzīgi ar brāli. Lai gan meitenei visu laiku sēdēt mājās utt. ir diezgan dīvaini,parasti puiši caurām dienām nosēž pie pc.
Es brālim visu laiku centos ieskaidrot,ka tā nevar dzīvot,ka jāsāk kkas darīt utt. viņš vnk pasūtīja mani pāris mājas tālāk un teica,lai netraucēju. Mamma arī mēģināja ar viņu runāt,nekā. Tā viņš negāja uz skolu,tik mājās pie pc sēdēja. Agrāk labi mācījās,beigās knapi četrinieki vakarskolā bija. Bet ir lietas,kuras maina cilvēku. Mans brālis iepazinās i-netā ar tiešām jauku meiteni,kura ļoti labi mācās,raksturā labs cilvēks utt. un mans brālis sāka kļūt citādāks. Viņš sāka mācīties,pabeidza labi skolu,iestājās augstskolā,ir apņēmības pilns,labi mācās,meklē pats darbu - atrada. Strādā paralēli studijām,kārto māju,darās viskautko. Viņš ir galīgi cits cilvēks,bet es pat negribu iedomāties kas varētu notikt,ja ar meiteni viņš pašķirtos,laikam tad atkal saietu viss greizi viņa galvā un vēl visu pamestu... Bet ceru,ka nekas tāds nenotiks.

a varbūt viņai kkāds depresnjaks un dzīvē kkas nomāc,ka neredz ne prieku, ne jēgu kko darīt?un tad nu vnk tagad eksistē. Ja tā nav,tad gan kaprīzes un slinkums,bet moš sāc ar to,ka parasi varbūt viņu kkas nomāc,moš klasē viņu nepieņem,draugu redz nav utt.

cik esmu runājusi, un domāju , ka tad tiešām varētu tā arī būt, ka problēmas klasē... bet tur atkal neviens cits kā viņa to mainīt nevar...un skolas maiņa, kā viņa tagad grib, es nezinu, varbūt atrisinia, jo cik zinu, tad viņai šajā, kurā vēl mācas, bija kkādas problēmas gan ar mācīšanos, gan klases audzinātāju...

nu man bija tāds posms 12-13 gados, kad nežēlīgi kaitināja, ka man visu laiku kaut ko prasa izdarīt, protams, ka tagad apzinos, cik nesmuki rīkojos u.t.t, bet iespējams, ka meitenei pašai ir kaut kādas problēmas, viņa pati netiek galā un citus klāt arī nelaiž. jāpārdzīvo šitie tīņu vecumi.

nu redz kā.....pareizi,ka, ja problēmas klasē,ar kurām katru dienu jāsaskaras,riktīgi varētu nomākt. Labāk lai maina to skolu,citreiz tas atrisina. Jo arī,ja vaina ir viņā,vieglāk sākt būs no baltas lapas sevi parādīt citā gaismā un nepieļaut vecās kļūdas jaunajā skolā,nevis vecajā,kur visiem priekšstats jau izveidojies,tagad sākt mainīties-tāpat jau visi uzlūkos viņu kāda viņa bija.

uzshaut pa pakausi un iedzit kartupelju vaga uz menesi!

Es ar domaaju,ka varetu nomainit skolu.Meitene gjau domaa,ka neviens vinu nesaprot un nenaak pretii ar skolas mainu,bet vinai taads vecums,ka taas smiekliigaas skolas un klasesbiedru probleemas liekas tik milziigas,ka shausmas..Un ja taas probleemas tieshaam taadas nopietnas,tad pashai meitenei ir gruutaak koncentreeties uz maacibaam un protams,ka arii uz skolu iet negribaas.

Mums no sava +4 līdz +10 gadu vecuma šķiet, ka mūsu mazie brāļi un māsas ir nespējnieki.
Man bija uz mata tāda situācija ar māsīcu. Es tā čaklā, labā, a viņa lodere, kura, protams, nejēdz dzīvot. Tas pāriet, tagad viņa ir iekārtojusies labā amatā, viņas attiecības ir palikušas nopietnas, viņa prot kārtot māju, taisīt ēst utt. Šķiet, ka tajā brīdī, kad liekas, ka brālis/māsa ir totālie pāķi ir drīzāk grezsirdība, kaut kāds nepamatots aizvainojums vai pārlielu liela vēlme izskatīties labai, kārtīgai utt.

nuuu, man, šo aprakstiņu izlasot, šķiet, ka es meiteni ļoti labi saprotu :D
es arī visu laiku sēžu mājās, pārsvarā tikai pie datora, no mājas darbiem gandrīz neko nedaru. ja kaut kur vajag iet, izvairos no iešanas vai arī izdaru to ar grūtībām.

nezinu par tavu māsu, bet nu, kāpēc es tā daru? jo man besī, kā es izskatos, kā es runāju, nu principā kā es gandrīz visu daru. izejot uz ielas, man šķiet, ka visi par mani domā kaut ko sliktu. tas par neiešanu ārā. par majās darbu nedarīšanu un nepalīdzēšanu gan nemācēšu teikt, vai tas ir vienkārši slinkums vai kas, bet tajās retajās reizēs, kad man liek darīt kaut ko, ko es negribu, es sāku kaut ko dusmās dauzīt vai arī vienkārši domāju, kā varētu nomirt. kad es mēģinu nedusmoties un savākties, man paliek slikti, un es ne jau tikai morāli, bet arī viss trīc, tek auksti sviedri un tamlīdzīgi. un to nav tā tik vienkārši ignorēt :/

pagaidām, kamēr vasara, man ģimenē neko daudz neaizrāda un atļauj vnk neko nedarīt, un sen nebiju jutusies tik labi, kā tagad. un man žēl tavas māsas, ja viņai visu laiku aizrāda. vnk dzīvo savu sabiedrisko un laimīgo dzīvi un liec mierā cilvēkus, kas tā nejūtas.

Tieši tā-nepārtraukta aizrādīšana novedīs tikai pie spītības ;)
Un pielnīgi piekrītu par skolas maiņu, jo jaunieši ir pārāk nežēlīgi, turklāt zaudēt vairs nav ko.

Manuprāt, jūsu (tava un citu radinieku) attapība ir diezgan zema. Izlasot diskusijas sākumu, gribēju vaicāt, vai tu esi runājusi ar savu māsu un sirsnīgi, bez pārmetumiem pajautājusi, kas viņai kaiš. Lasot tālāk, izrādās, ka pat zini daļu no problēmas - nepatikšanas skolā. Kā tu vari vēl brīnīties, kāpēc viņa ir tik neaktīva un īgna?

Mans ieteikums tev ir mainīt savu attieksmi pret viņas problēmām, kas, iespējams, tev neliekas tik lielas, lai, piemēram, mainītu skolu un beigt teikt, ka "bet tur atkal neviens cits kā viņa to mainīt nevar". Tā ir taisnība, taču jūs varat viņu atbalstīt ar sarunām, palīdzību citas skolas atrašanā. Nevis teikt, ka viņa neko nedara pa mājām, bet uzslavēt par to, ko dara. Vai, piemēram, ierosināt kopīgi iztīrīt māju un pēc tam kopīgu pastaigu, aizbraukšanu uz jūru, kino utt. Bez atbalsta un sapratnes ir grūtāk pašam mainīties.

Es ļoti labi saprotu tavu māsu

mans brālis tieši kopš ir kopā ar savu jauno draudzeni neko nezin vairāk par miegu. viņš var tikai gulēt un gulēt. pat tad, kad aizbraucām 4 kopā atpūsties, viņš galapunktā jau pēc pāris h aizgāja čučēt :D iespējams, ka šīs attiecības viņam nesniedz piepildījumu

man arī riebās un arī tagad riebtos ja vēl dzīvotu kopā ar vecākiem, kad man liek kko darīt, un nedod dievs vēl norāda, kā darīt, lai gan es pati zinu.tiešām pāriet visa vēlme kaut mazāko pirkstiņu pakustināt. bet, ja man neko nebakstīja, es pati visu darīju. bet tikko kā sajutu dzelžainus skatienus, kad kkas jādara, man vnk tas tracināja :D

ja tava māsa pati saka, ka vēlas mainīt skolu, tad tā arī ir jādara, nevis jādomā, ka jūs ar māti esat gudrākas un ka skolu nevajag mainīt. jūs to meiteni pašas iedzīsiet depresijā, jo, ja skolā ir slikti viņai, tad kā viņai tos visus gadus izturēt? jūs pašas normālas esat?protams, ka māsa jūtas nesaprasta un nevajadzīga un sēž tikai pie datora ignorējot, ja pat viņai pasakot ka viņa grib mainīt skolu, tu tikai pasaki, ka viņai ir kaut kādas problēmas tur. tad ej un palīdzi, sniedz atbalstu, nevis purkšķi, ka viņa mājās neko nedara, sēž pie datora nekustīgi!!

Man bija līdzīgi. Dzīvoju mazā pilsētiņā, klasesbiedriem nepatiku, viņi tālāk visus centās noskaņot pret mani, ka ''ar šito meiteni nevajag draudzēties'', tā ka draugu man nebija. Kur doties? Kā var nesaprast, ka ir periodi, īpaši šajā jūtīgajā vecumā, kad nav spēka vairs, negribas neko. Visās jomās kaut kas ir garām ,iespējams vēl neapmierinātība ar savu izskatu, nelaimīga mīlestība, da jebkas var būt. Forši, ka dažām no jums pašām tīņu gadi bija priecīgi un aizraujoši, paturiet prātā, ka ir arī atstumti cilvēki un vienkārši savādākie!

Laiks visu noliks pa vietām un būs ok!

Tici man- skola var būt īstākā elle un var jebkuru iedzīt pilnīgās šausmās. Ja nav draugu, kas atbalsta vai palīdz, bet tikai nozākā, tad ir ļoti grūti vispār izdzīvot tur. Ja es būtu šādā situācijā, tad es visticamāk nomainītu skolu vai klasi, ja kādā no paralēlklasēm būtu mani draugi, kuri mani saprot. Mājasdarbos... nu hmm, tur jau varētu ost pēc izlutinātības, daudzi bērni nemaz neuzdrošinās vecākiem teikt tādas lietas ;)

Tas pāriet. Arī man agrāk bija laiks, kad visi kaitināja, neviens nepatika, visi uzbāzās un traucēja, neko negribu, nemāku un nemaz negribu mācēt! Pārgāja. Paliks vecāka, skola beigsies un viņa aizies no skolas ar labu kravu pieredzes un aizies dzīvē, pati izcīnīsies un būs labs cilvēks. Uztraukties vajadzētu vairāk tad, ja viņa nebūtu mājās dabūjama, dzerstītos un sapītos ar nepareizajiem draugiem. Bet nu tomēr, lai nelīstu pie uguns, jāļauj apdedzināties! :)

Kāpēc Tu domā, ka jādzīvo tā ka Tev šķiet pareizi? Kāpēc tā nevar dzīvot? Obligāti vajag bariņu ar draugiem, kurus katru diena satikt un spiedzot mestiem tiem ap kaklu? Katrs dzīvo savu dzīvi kā grib.