Vairāk kā sešus gadus biju melnmate, taču man paveicās, ka matus krāsoju tikai ar profesionālajām matu krāsām - oktobrī nolēmu, ka melnie mati ir apnikuši. Ataudzēju saknes (ikdienā pūtu tonējošo krāsu, lai izskatās normāli) un devos pie frizieres. Man ieteica krāsas noņēmēju - biju diezgan skeptiska un baidījos, ka no matiem paliks tikai salmu pakulas 😁, taču viss beidzās ļoti labi - pietika ar vienu reizi. Tas gan ir individuāli, jo mani mati pēc struktūras ir smalki, ļoti stingri un nelūst. Sākumā mati bija oranži, taču friziere nokrāsoja skaistā smilšu krāsā. Vēlāk, kad krāsa sāka nomazgāties, nedaudz “sita” cauri oranžo pigmentu, taču matus sāku mazgāt ar zilo tonējošo šampūnu (arī profesionālo, jo krietni saudzīgāks), kas domāts blondīnēm. Nezinu gan, cik tas ir pareizi, taču ļoti labi palīdz arī gaiši brūniem matiem, lai iegūtu vēsāku toni. Šobrīd regulāri lietoju barojošas matu maskas, apgriežu galus, dzēru vitamīnus un esmu atteikusies no visām veidošanas ierīcēm, izņemot fēnu. Viens no labākajiem lēmumiem, par ko ļoti priecājos, jo beidzot atgūstu dabīgo matu krāsu, kā arī piestāv daudz labāk. Noteikti nesaņemtos, ja nebūtu vīrusa, jo agrāk baidījos, ka būs jāstaigā kā putnu biedēklim. 😁 Galvenais nesteigties - paziņa tā palika ar zēngalviņu, jo mati vienkārši nodega..