Parakstos zem katra Anhela's vārda, prezīzi manas domas. Vienīgi žēļ, ka ir meitenes, kas acīmredzot nesaprot, ka viss šis valodu jautājums ir cieši pakārtots un saistīts ar visām sfērām - vietējo desu bodi, biznesu, sociālo vidi un valsts politiku šajā jautājumā kā tādā.
Personīgi zinu divus biznesmeņus, kas darbību uzsāka 90 - o gadu sākumā. Viens ir ļoti nacionālistisks un pamazām, nezaudējot savus rpincipus, ir uzcēlis ļoti stabilu, respektablu uzņēmumu. Otrs klanoties to, kas tajā mirklī spēcīgāks priekšā (krievi, vecā eiropa vai usa) - dzīvo pa kāpumiem un kritumiem un - principā - nav veicis nekādu dižo izaugsmi. Ātra, ļoti periodiska peļņa un tad tukšie periodi.
Cilvēks un uzņēmums nav banknote, lai patiktu visiem. Es, tāpat kā autore, runātu latviski un domājams, ka šeit ir gana saprātīgas meitenes, lai saprastu, ka konkrētā situācijā piktā dāma runāja latviski arī ar autori bet centās viņu pazemot. Malacis, ka nepiekāpies :) Un otrs - esmu droša, ka autore mācētu izšķirt situāciju, kad klausules otrā galā patiešām būtu tūrists, kurš nepārzina latviešu valodu (jo viņi to parasti cenšas arī paziņot pirmajās frāzēs atbildot uz administratora - Labdien, sia bla bla bla Ilze klausās ..) Valodas jautājums ir cieņa pret vidi, kurā atrodies; es šobrīd mācos vienu no skandināvu valodām ne tādēļ, ka baigi patīk, bet tīri aiz cieņas pret vidi. Īsti arī neplānoju šeit palikt .. un tomēr. Es izrādu cieņu pret valsti un tās iedzīvotājiem.
P.s.
Vairākus gadus esmu strādājusi par visa - kā - darītāju privātajā biznesā ar daaaaudziem starptautiskiem piegādātājiem un klientiem. koncca's piemērs par traukiem ir utopisks un neispējams reālajā dzīvē (neviens tūrists negaida, ka svešā valstī visur runaš viņa valodā ). Ir gana daudz mazo valstu ar lielajiem kaimiņiem; portugālē ne visi māk angļu valodu, kur nu vēl spāņu u.t.t. Igaunija ir gana labs piemērs attieksmei šajā jautājumā.
8189
