Budžetā iekļūt tiešām NAV tik grūti. Es nebiju pārāk centīga vidusskolā, bet budžetā tiku (no studijām gan aizgāju). Vienīgi, ja gribi medicīnu studēt + strādāt, tad gan rēķinies, ka jāmācās būs vairāk kā dienā stundu.
Pati tagad sākšu studēt dānijā. Jā, studijas par brīvu, dzīvošana gan nē, bet nav TIK traki. Istabas īre mājā izmaksās ap 170 un, ja grib, paiku arī var iepirkt ne tik dārgu. Ap 250ls mēnesī tā summa variēs, bet Latvijā nemaz diži mazāk netērēju. Bet mēģināšu darbu atrast, vienīgi tas ir ļoti grūti, ja nezini valodu, kura piedevām ir grūta, bet bīšķiņ jau saprotu, + vasarā mēģinu vēl paķert klāt. Un kredītu jau ver paņemt arī dzīvošanai, ko, iespējams, līdz atradīšu darbu arī darīšu. Ja sanāk dānijā atrast darbu, tad problēmas atrisinātas, jo algas lielas un (cik man stāstīja, bet nezinu vai tiešām tā ir), studentiem nodoklis jāmaksā tikai 8%. Kas vēl, manuprāt, studijām Dānijā ir pluss ir tas, ka sākumā izstudē 2 gadus un iegūsti akadēmisko grādu (kas ir dīvaini, jo tas ietver sevī ar pusgadu prakses), un, ja gribi bakalaruru, jāņem top-up, kas ilgst 1,5 gadus un to var ņemt programmā, kas ir līdzīga tavam AP grādam, bet nav obligāti jābūt taisni tam. Nu, tur jāskatās pēc piedāvājuma. Vienīgi, jā, medicīnu gan nevar cerēt ārzemēs studēt. Bet iespējas IR.