mijau
darbs ir un labi atmaksāts, bet riebjas un negribas visu dzīv mocīties darot to,kas riebjas)..
Tevis pašas teiktais, ja jau tev ir labi apmaksāts darbs, tad piekrāj un ej studēt.
Man ir tā, ka izstudēju LV BUDŽETĀ, nevienu dienu pēc profesijas nestrādādāju, ilgus gadus, arī tagad, strādāju parasto ofisa darbu, bet tagad iestājos, beidzot, maģistratūrā un studēju par maksu pavisam citu, man ienteresantu disciplīnu! Maksāju pati, vēl mēģinu atrast praksi paralēti pamatdarbam, par kuru esmu gatava kaut pati piemaksāt, lai mani paņmtu pieredzess dēļ. Traģiski, bet ko lai dara...
Uzskatu "hošeš žit, umej veretsa" ( gribi dzīvot, jāmāk izkruķīties"). Diemžēl, mums tāda valsts, tāda situācija, milzīgā konkurence, ierobežots darba tirgus, bet tā ir mūsu valsts un tādā jāmāk izdzīvot, izstūdēt un vēl pakāpties. Nežēlīgi, bet tāda nu ir mūsu dzīvīte.