Mans vīrietis ir varen spītīgs un dara tikai to, ko grib. Tāds vārds kā pienākums viņam vispār neinteresē. Piemēram jādodas uz manas vecmāmiņas jubileju vai māsīcas izlaidumu - es loģiski gribu, ka mans vīrietis arī nāk līdzi. Ne jau ka mani pašu neeenormāli iepriecina šādi pasākumi un esmu starā, bet vienkārši ir jāiet un viss, tā ir pieņemts. A viņš nē neies un viss, jo vienkārši negrib.
Tas ir normāli?
Nav gan. Ir lietas, kas ir jādara. Vienkārši. Gribi vai nē un punkts.
Izlaidums vēl būtu nieks, ar tādu attieksmi nākotnē viss kas var sekot - aizmirsīs bērnu dārziņā, negribu nemaz zināt, kāda attieksme pret vecākiem, ģimeni... pf.
Tas, manuprāt, nav normāli, jo atiecībās vairs nav tikai es un tu, ir mēs, un vienam ar otru ir jārēķinās, līdz ar to arī jāiet līdzi uz vecmammas jubileju, ja vien tiešām nav kāds svarīgs attaisnojums. Bet tavējais izskatās ir konkrēts egoists un dara tikai to, kas viņam patīk. Šaubos, ka tādu var pārmācīt.
Nu ja viņš nevēlās - tad varbūt tiešām nevēlās un mēģini saprast.
Piem...nezinu kā jums...Bet ja cilv.ir tikko kā sākuši tikties,tad neuzskatu,ka viņam nu ir pienākums iet uz v-māmiņas dz.dienu un māsīcas izlaidumu kaut kādu.
Ja precējušies - tad v-māmiņas dz.diena ir savādāka lieta,bet kaut kā izlaidums..nu nez.
Jebkurā gadījumā neuzskatu,ka tas ir viņa pienākums doties uz turieni,kur šis nevēlas.
Nu es arī ne vienmēr uz visām viņa radu svinībām braucu. Jo ir vietas un kompānijas, kur 100% zinu, ka man būs garlaicīgi un visu laiku čīkstēšu, ka ātrāk gribu mājās. Nesaskatu tajā neko paranormālu. Arī mana attieksme ir gribu - braucu, negribu - nebraucu. Nav jau kāzas vai bēres.
Nu bet tanī pat laikā izlaidums ir vienreiz, vai tiešām nabadziņam tik grūti 1x aiziet uz dažām stundiņām.
Turklāt saprotu autori, visi pāros bet vina vienmēr viena. Diez kas nav, ka tada mūžīga neveiksminiece. Saku jau dažus vienu tikai kopīga gulta, dzīvē ir katrs pats par sevi.
fuj, tāda tipa "sarežģītie vīrieši" krīt uz nerviem. beigās viņš izdomās atrunu, lai neierastos uz TAVU izlaidumu vai dzimeni - tici man, tas nebūtu brīnums.
nu uz izlaidumu var vēl netikt, mans arī netika uz mana brāļa (pusbrāļa) izlaidumu, bet uz jubileju gan vajag, jo tiešām tagad jau esat Jūs... mēs dodamies uz dzimšanas dienām un vārda dienām visiem radiem gan maniem, gan viņa (viņam viņu vairāk) un visiem tas šķiet pašsaprotami, ka nākam abi, jo tā tam ir jābūt.
Iesaku parrunāt un izskaidrot kā tam jābūt, varbūt viņam ir savādāk viedoklis un pieņēmumi par šo lietu
Vispār padomā no vīrieša skatpunkta, ja man tas zaķis ir tikai seksiņam un izklaidei kakova hrena man jaiet uz vīnas radu tusiem? Vispār negribētu neko zināt par time radiem.
mēs vienmēr visur dodamies kopā, mans vīrietis pret to īpaši nepretojas, es dodos viņam līdzi uz viņa pasākumiem, viņš man līdzi uz manējiem..ir bijušas reizes kad viņš darba dēļ netiek, bet tas ir savādāk..
Tak tikai vecmāmiņas jubileja, nevis kaut kāds mežonīgais pasākums.
3 gadi kopā un tik un tā - negribi, neej. Nevar piespiest cilvēku darīt to, ko viņš negrib un ja piespiež, tad visu dienu staigā īgns.. Muļķīgi.