Ahh, tā jau domāju, ka kāda pieminēs The secret.
Tā grāmata ir tik populāra tikai pateicoties sasodīti labam mārketingam. Pašā grāmatā saturiski nav nekā oriģināla un nebijuša, ko citur nevarētu izlasīt, tas ir tikai apkopojums.
Jā, starp citu, par katru šāda tipa grāmatu, ko es lasīju vai šķirstīju, vai vienkārši redzēju grāmatplauktā, domāju tieši tāpat - kāda no tām jēga, nekas jauns nav pateikts, viss tāpat atgremots bez maz kā Koelju grāmatās utt. Taču vēlāk es sapratu, ka pat mana uztvere par šīm grāmatām ir pārāk negatīva, kur nu vēl pret dzīvi, saviem mērķiem un visu pārējo. Man ieteica vienu Deila Kārnegija grāmatu, kas, iespējams, ir tieši tāds pats atgremojums kā visas citas, bet jau pirms lasīšanas biju noskaņota, ka tā būs laba un jā - tieši tā izrādījās impulss manām pārdomām, ka jāmaina sava attieksme pret dzīvi un ka pastāv domu spēks.
Pēc tam noskatījos "Noslēpuma" filmu, jo grāmatu nebija pacietības lasīt. No turienes ir laba doma par kolāžu.