Redz kā visas izlobīja no sisillas izteiktās domas ar katru nākamo reizi arvien kautko pārmetošāku un aizskarošāku. Ir bijis, nožēloju, neceļ manu pašapziņu. Un ēst ir vajadzība, nevis sekss.
Nav iemesla meklēt attaisnojumu rīcībai, kura nav noziedzīga.
Ideāliem, kuri nav manis pašas, bet gan sabiedrības kolektīvās zemapziņas veidoti un tiražēti, nesekoju. :)
Vienas nakts sakari ar tikko iepazītu cilvēku man nebūtu pieņemami.
Bet dažu nakšu sakari ar pirms tam iepazītu puisi, ja ir simpātijas, gan neliekas nekas slikts. :)
Mans idealais variants butu brivdienas siltajas zemes, karsts vakars, pludmale, kokteilji un kads seksigs latinamerikanis. o jaa, tad jaa
Latīņamerikāņa vietā bija drusku cita tautība, bet viss pārējais manā gadījumā bija tieši tā. :D Es nezinu, bija forši. Pāris dienas pirms tam pie viņa dzīvojos, un tikai tad tas tā dabiski nonāca tālāk. Palikušas tikai tās labākās atmiņas, un ne pa visam nejutos ne lēta, ne piezākāta :D Tieši pretēji - iekārota, brīva, laimīga :)
Man šķiet, ka tad, kad dzīvē cilvēkam pa priekšu mūždien iet vārdi "tā ir labi", "tā ir pareizi", viņš atraida bezgala daudz iespēju sajust brīvību, dzīvesprieku un laimi. Tas ir tas, ko no šī esmu mācījusies. Dažreiz, kad jūti, ka vajag, tad vajag un viss... Un tas ne tikai uz seksu attiecās :D :)
hanna_, nē, nu ja ideāls skaitās tad, ja tevi "paņem priekšā" un pamet, un tev nekremt sirsniņā pēcāk, ka uz tevis palēkāja, bet neko vairs negrib, tad jau cita lieta...
Manuprāt, sava veida mazohisms tāds...
Citreiz, kad svešinieks nejauši tevi pagrūž uz ielas un neatvainojas, jūties nedaudz aizvainots, bet šeit atdodies svešiniekam un viss ir ideāli...
Katram savs, tikai tā diezgan skumji paliek par šādu sabiedrības "normu".
Tas tapēc, ka sekss cilvēku uztverē ir kļuvis, kā nekas personisks. Parasta laika pavadīšana. Un dažām ir vajadzīgi tādi apliecinājumi, ka viņa ir iekārojama, lai celtu pašapziņu, jo tā ātri noplok.
Ne reizi neesmu šādu scenāriju piedzīvojusi. Ir bijušas abpusējas simpātijas, kaisle, atdošanās. Un ir bijušas arī sarunas visas nakts garumā (iedomājies, nekāda seksa!), kurās teju visa dzīve otram izstāstīta, un no rīta atvadas, iemantojot brīnišķīgu sajūtu, ka ir mums šai pasaulē dvēseles radinieki, ir. Un rīts uzaust mazliet savādāks, kā iepriekš.
To sauc par atvērtību pasaulei. Un ne jau kājas ir tās, kuras veras, bet prāts.
Lasu un smejos. Vienas nakts sakari prostitūcija? Vīrietis tik "paņem priekšā" un pēc tam atšuj?:D
Nu kas par paštaisnumu un uzspēlētu svētulību!
Cilvēki taču ir dažādi! Labi, es nedaudz šķībi skatos un sievietēm , kas katru nedēļu ielaižas sakaros ar citu, jo man liekas, ka viss ,kas ir par daudz- ir par skādi..
Bet kopumā?? Kas tur slikts, ja pieauguši cilvēki paņem viens no otra, ko tajā brīdī vēlas??
Un neba vīrieši izmanto un sieviete ir "lēta".
Ziniet, kas var būt lēta? Sievietes attieksme ! Un to nenosaka tas, vai viņa jebkad ielaižas vienas nakts sakaros vai nē.
Protams, ja esi gatava vienas nakts sakaram, tad jasaprot uz ko paraksties-vienkarsi sekss un jauka laika pavadisana bez jutam, saistibam, nakamaja diena katrs iet savu celu. Sada gadijuma iemileties un sapnot, protams, butu mulkigi, bet, ja meitene nevelas nekadas attiecibas, saistibas uz doto bridi, tad sads variants pa retai reizei ir ok, vai ari "friends with benefits" ar kadu simpatisku virieti...
Sākumā ir visvieglāk runāt par visu un viegli saprasties, tas rada tādu valdzinošu sajūtu, pat paceļ uz brīdi pašapziņu. Tikai īsta māksla ir vēl pēc gadiem 10 ar to pašu cilvēku mācēt visā dalīties.
Tiešām, jāizsaka nožēlu par dažas labas nespēju redzēt tālāk par savu degungalu.
Egija, a ja nu es negribu kopā sagaidīt vecumdienas? Dalīt ar šo cilvēku tikai šo vienu nakti un viss? Tas tā kā būtu ārpus tavas domāšanas robežām?
Pašai ir bijuši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi viennaktīgi, no kuriem nožēloju vienu. Varu piekrist Hannai par šo te atvērtību. Diemžēl toreiz, gadījumā, kuru nožēloju, manu prātu bija "aizvēris" alkohols un tur nu vairs neko nelabosi.
331
