Es jau te negribu moralizēt un teikt, ka jāriskē atklāt otram cilvēkam savas jūtas utt.,jo pati pārsvarā nobīstos un kad sadūšojot pateikt, tad nākas saskarties ar realitāti, t.i., atraidījumu. Bet šķiet, ka tieši uzdrīkstēšanās un drosmīga rīcība ir tā, kas padara vīrieti par vīrieti.
Lasot, zerocukurs stāstu redzams, ka ir arī normāli puiši, kas nekrāpj savas draudzenes un pieskaitāmi pie labajiem, kas visnotaļ mūsdienās nav īpaši reti sastopami. Cik te interneta vidē palasot ir tas good guy finish last un forever alone stereotips izveidojies, bet domāju, ka tieši tie ir tie normāli, foršie džeki.