Ilgākais laiks, ko esam pavadījuši šķirti ir gandrīz 3 mēneši, kad biju ERASMUS. Braucot prom, ļoti raudāju, bet tad pieradu. Kad draugs bija atbraucis ciemos uz nedēļu un tad aizbrauca prom, tad atvadīties bija vēl grūtāk.
Ilgojos ļoti, jo ārzemēs biju tā viena, pietrūka elementāra kontakta ar ģimeni, draugu, draugiem, lai gan sev nodarbes arī vienatnē vienmēr varu atrast, esmu pašpietiekama.
Tajā laikā kopā nedzīvojām, ja tagad būtu jādodas prom uz ilgu laiku, ilgotos laikam vairāk.