Š. Brontē "Džeinu Eiru" esmu lasījusi reizes piecas vai sešas.
Vizmas Belševicas "Bille" ir grāmata, kuru ņemtu līdzi jebkur uz pasaules, 1) patīk, ka tas ir latviešu daiļdarbs, 2) tur ir ļoooti daudz pedagoģisku atziņu, 3) vēsturiski labi aprakstīts, 4) nezinu patiesāku darbu latviešu literatūrā.
Vēl man patīk Remarka "Melnais obelisks", A. Bariko "Zīds". Noteikti ir vēl grāmatas, kas man ir ļoti patikušas, diemžēl uz konkrēto brīdi diezgan pašvaki ar atmiņu :D