Ko darīt???

Jā, darbs par minimālo un kojās par aptuveni 35ls var dzīvot.

gribēju teikt, darbs VISMAZ par minimālo.

Ai, nu, ja viņas mamma ir tāda kā manējā, es viņu saprotu :D
Ir jaukas mammas, kuras ir super pēc rakstura, un viņas to māju palūgs izmazgāt draudzīgā tonī, mājā kā tādā būs laba atmosfēra, būs prieks i logus nomazgāt, i ēst gatavot. Ja jums ir jaukas mammas, tad jūs nevarat iedomāties, kā ir tad, ja mājās ir reāls emocionāls terorists, kuram teorētiski būtu jābūt jūsu tuvākajam cilvēkam pasaulē, kas saprot un atbalsta, nevis peļ un grauj dzīvi. Un, ja tu esi sākumposmā, kad gribi atsperties dzīvē, bet nepārtraukti apkārt ir šāds cilvēks, kurš grauj jebkuru tavu sapni, iespēju, vīzijas, tad ziniet zūd jebkāds dzinulis, zūd cerības. Nu, es saprotu, ka grūti iztēloties, cik smagi tas var būt, bet ticiet - var.
Ja tu dari lietas pēc labākās sirdapziņas, bet nekas netiek novērtēts un vēl pabaksta, kur ko ne tā izdarījis, ja pēc tā, kā slauki putekļus, secina, ka dzīvē neko nesasniegsi utt... Tad kur lai pēc ilgiem un gariem centiem rauj motivāciju? Un tas nekas, ka meitene nestrādā. Visādi gadās, un varbūt vienu dienu māte paliks bez darba. Bet tas viss nedod tiesības izturēties pret meitu kā pret necilvēku.
Ja tas viss viņas gadījumā ir tā, kā es to iedomājos, tad tas ir diezgan briesmīgi. Tādā gadījumā iesaku par spīti visam izrauties un atrast iespējas dzīvot atsevišķi un patstāvīgi. Citu iespēju nav, māti neizmainīsi.

Palasiju tikai sakumu.
Skita, ka meitenei kadi 15-16 gadi, tad diezgan saprotama situacija pat. Bet 21 (!).
Nezinu vai Tev, Kristine, to kada ieteica,bet - pasaki, lai Tavs viriskigs pelnit sak (varbut vins ari pie vecakiem dzivo?) un parvacies pie vina. Viss, TU ESI LIELA MEITENE JAU.

cik tavam draugam gadu, un vai viņš strādā?

Paldies par sho diskusiju. Man atveeraas acis un arii attieksme pret mammu.. Riit peec skolas vinju iepriecinaashu ... :) nevaru pat sagaidiit.

Ir pa pilno iespēju kā piepelnīties ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs (jauniem cilvēkiem veidotas programmas un ne tikai). Izdzen to savu slinkumu kā nelabo no sevis! Savācies tač! Un ko pasāksi, ja Tavs Kazanova bērnu pagādās? Tu jau pīksti tad, kad zemenes jāravē! Domāju, ka mātei ir iemesls raizēties un pāragri nosirmot Tevis dēļ.

Arī mana mamma nav no tiem vieglākajiem cilvēkiem. Arī man nav bijis viegli uzaugt viņas sabiedrībā, jo biju apkrauta ar mājas darbiem... BET tā vietā, lai stresotu pretim, es sakodu zobus un gan mājas darbus padarīju, gan skolā viena no teicamniecēm biju, gan draugu bija pa pilno, kas reizēm man pat pieteicās piepalīdzēt mājas darbos, gan pie ne tik riktīga čaļa biju tikusi, kurš manai mammai nepatika (un bija jau arī iemesls), kā arī darbu ārzemēs atradu. Un man tad vispār bija 18 gadu.
Ja kaut ko patiesi vēlas, tad netiks meklēti attaisnojumi.

Vienkārši pieaudz, meitēn!

no vienas puses es tiešām saprotu, jo mana māmiņa ir līdzīgi viņējai. ja izdari - slikti izdarīts, neizdari - slikti, ka neizdari. vienmēr ir kaut kādas problēmas un kašķi, bet nu es saprotu, ciešos un turos, apdaru un nebļaustos, jo zinu, ka pagaidām ar savām studijām nevaru viena pati sevi izvilkt. taču zinu gan, ka tad, kad izvākšos pavisam, tad gan attiecības būs ideālas. jo kā jau iepriekš minēja - vienā virtuvē nevar būt divas saimnieces, tas gan, katrai ir savs raksturs, reāli ap šo vecumu jau tiešām vajag sākt savu dzīvi.
taču autorei - ja reiz ir tik slikti, gribas to tavu mīlestību un tamlīdzīgi, neviens tev nevar neko aizliegt, tu esi pieaudzis cilvēks, kas pie tam vēl nestudē un neko citu nedara. ja atradīsi darbu un pratīsi nostāties uz kājām, tad mammīte noteikti būs tikai priecīga, ka BEIDZOT esi pierādījusi savu patstāvību.