Neveiklība

Mana neveiklība vienmēr izpaudusies ar ēšanu- rokas trīc, ja tiek ēsti kkādi burgeri vai kebabi, viss birst un krīt un visa pasaule apkārt netīra :D man lielākais pārbaudījums ir ēšana :D un ir bijis tā, ka ejot pa bruģi vecrīgā aizķeros aiz akmeņiem un vaļējā kurpe augstpapēžu nokrīt no kājas un aizlido pa gaisu metra attālumā no manis :D tad man bija zeme atveries- visi uz mani skatījās :D ir bijis tā ka aiz uztraukuma paklūpu pirmajā randiņā un izleju piemēram nejauši ūdeni :D tā ka neesi vienīgā neveiklā, uztraukums mani ar iespaido :D

Es arī esmu ļoti neveikla kad uztraucos, un nevajag obligāti blakus būt puisim, kurš man patīk. :D Visspilgtāk atceros randiņu ziemā. Puisis mani pavadīja uz pieturu un es "bams' paslīdu uz ledus un noliekos garšļaukus. Viņš pasmējās un mēģināja piecelt, bet es ieķēros rokā un pavilku šo līdzi. :D

Mana paziņa viena paliek neciešama, kad klāt ir vīrietis. Uzreiz sāk nenormāli smieties par pilnīgi visu, met kaut kādus jociņus negaumīgus ārā utt. Divatā foršs cilvēks :D Pati, protams, arī tizlojos :D

Es mēdzu šo to interesantu pateikt :D Pēc tam bieži pašai ir brīnumi un šat tad kauns :D

Bet interesanti, ko vīrieši tajā brīdī nodomā, kad ierauga mūsu tizlumu? Viņiem tas glaimo nez, ja attiecības ir abpusējas? :D
Un vēl problēma ir tajā, ka tādos brīžos es krietni piedomāju ko runāt , ko nē, līdz ar to bail, ka viņam nerodas iespaids, ka esmu tukšpauris.

*vārda attiecības vietā bija domāts- SIMPĀTIJAS.

Kaut kā šausmīgākās neveiklības vīriešu priekšā neatceros, bet esot attiecībās ar tagadējo draugu,aizķēros un nogāzos pa viesnīcas kāpnēm,tad gan bija neveikli. :D

Un tad vēl padsmitnieces gados bijām ar vienu puisi pie manis mājas, viņš man palūdza uztaisīt ko ēdamu. Sasmēreju čupu ar sviestmaizēm, devos uz istabu un tā vietā,lai šķīvi pasniegtu viņam,man tas izkrita no rokām un visas sviestmaizes slaidi ielidoja manā dīvānā un viņam klēpī. Nu neko - salipināja visu kopā un bija ēdams,bet toreiz kauns bija liels! :D

Esmu pirmajos randinos gan vina glazi uzgazusi uz vina balta ( protams !! :D ) krekla, gan uzmetusi kaut ko no ediena...utt.
Gadas. :D

Kad pirmo dienu strādāju restoranā par viesmīli, biju ļoti satraukusies. Pienāca laiks, kad bija jāiznes ēdienu uz galdiņu, pie kura sēdēja 7 cilvēki. Man tas skaits likās liels un satraucos divreiz vairāk. Liekot šķīvi vienam vīrietim priekšā, apgāzu viņa glāzi un vīns ielija tieši viņam klēpī, bet es apjuku, paķēru salveti un sāku viņam slaucīt TUR. Visi pie galda bija nosmējušies sarkani, bet man bija tāds kauns. Vēlāk kad uzzināju, ka atkal jāapkalpo tas galdiņš, palūdzu citai viesmīlei to izdarīt.

Ai, man arī vis kaut kas smieklīgs ir gadījies.
Piemēram, ziemā pastaigājos pa Siguldas pakalniem ar savu simpātiju. Un ejot pa šaurām trepēm nolikos uz dibena un ar taisnām kājām nošļūcu tā visu posmu līdz viņam. Pēc tam sarkana staigāju pieķerusies apmalei. :D

Vēl ir bijis tā, ka man kaut ko pasaka, bet es muļķīgi pārprotu un kaut ko galīgi stulbu un nevietā pasaku.

Protams, ēšana. Kad biju sākusi draudzēties ar savu bijušo un no rīta man šausmīgi gribējās ēst, paprasīju, vai varam kaut ko uztaisīt kopistiski. Protams, viņš kā prasmīgs ēst gatavotājs lika man pagaidīt istabā, paskatīties kādu filmu utt, kamēr viņš gatavo. Nu tad es arī sagaidīju savas brokastis un šausmās nopūtos ieraugot, cik lielu porciju atnesis. Nu neko, pieklājīgi centos visu iedabūt iekšā. Garšīgi jau bija, bet daaaaudz par daudz. :D Un pēdējos kumosus iestūmusi iekšā, lepna ar sevi, ka neizrādīju necieņu pret viņu, viņa pūlēm, laimīga apsēdos dīvānā. Un tad sekoja frāze "es nezināju, ka tu spēj tik daudz apēst. :D Gribēju redzēt, cik daudz tu ēd, lai uz priekšdienām zinātu, cik gatavot." :D :D :D nu kaut kā tā. Un tad atkal sapratu, ka nebija jāmokās un jāspiež iekšā pieklājības pēc. :D Sarkana paliku un pataisnojos, ka es tik daudz neēdu parasti, vienkārši domāju, ka aizvainošu, ja pusi apēdīšu un atstāšu pārējo kā neēdamu. :D

Bet,jā, tagad gan vairs tā sen nav bijis. Jau vairākus gadus nav bijusi tizlošanās un neveiklības.

Tiko atcerējos kā viens kolēģis sen atpakaļ, kuram es dikti patiku izmeta dokumentu paku no rokām manā klātbūtnē, tā kā arī viņi blamējas :D

Mrs.A sasmējos par lidojošām kurpēm, man arī tā gadījās :D Citreiz pie veikaliem vai universitātē biju pilnīgi to "bruģīti" izvilkusi ārā ar papēdi un ilgi nevarēju tikt vaļā no tā, tad aiz manis nākošais jauns vīrietis smaidot uzkāpa uz tā, palīdzēja tikt vaļā :D :D :D Abi pēc tām tā smējāmies.... :D