mūsdienās ļoti daudz runā par cilvēktiesībām, bet kā gan tās var piemērot šādā gadījumā? auglis vai bērns ir daļa mātes nevis atsevišķa būtne, līdz ar to tā likteni nosaka tikai un vienīgi māte.
šajā gadījumā aborts nav nekas šokējošs vai aizliedzams. meitene noteikti nemīlēs šo bērnu un beigās tas tāpat var novest pie nāves- no bada, naida... un tā ir psiholoģiska trauma mātei, kas ik dienu atgādinās par traģēdiju, un arī bērnam, jo viņš nebūs mīlēts. vēl pastāv iespēja, ka bērns var piedzimt slims, kas šo situāciju tikai pasliktina un- nebīšos šī vārda, bojā, dzīvi abiem- gan mātei, gan bērnam.
protams, ir jāuzklausa ārsta atzinums par šo gadījumu, bet pa lielam- aborts ir izeja no šīs situācijas. sarkastiski, bet tas ir arī sava veida mierinājums un iespēja meitenei sākt jaunu dzīvi. labāk lai viņai ir milēts bērns no vīrieša, kurš mīl viņu un ciena.
p.s. raksts ir murgains, beigas vispār ne pa tēmu.
p.s.2 valsts tik izmisīgi cenšas uzlabot demogrāfisko stāvokli. man sakāms tikai viens: lai vai kādus likumus, atvieglojums ieviesīs, lai veicinātu to, ka dzimst vairāk bērnu, tas situāciju neuzlabos. kad būs īstais brīdis un vēlme, cilvēki veidos bērnus, nevis tāpēc, ka tā vajag valstij. Un šo brīdi, vēlmi nevar mākslīgi radīt.
p.s.3 raksta autors varbūt ar saviem kategoriskajiem aizliegumiem cenšas Latvijai iegūt vienu jaundzimušo. stulbums!