Reiz sarakstījos ar vienu vīrieti apmēram pusgadu, varētu teikt sirdsdraudzenes :D vai viņš domāja tāpat, nezinu? varētu teikt bijām dvēseļu radinieki... viņš dalījās savos noslēpumos un es savos... nekad tā arī nesatikāmies, vienkārši pati beidzu šo saraksti. Viņš stāstīja par to, ka dzīvo kopā ar savu draudzeni jau 8 gadus un viss viņiem protams ir ideāli, abi izglītoti, labs amats abiem, izskatīgi... bet viņš ik pa laikam aizejot pa kreisi, viņš nespēj atturēties kārdinājumam, sievetes taču esot tik skaistas un valdzinošas. Es vairākkārt mēģināju to izanalizēt un saprast, bet ja godīgi nespēju līdz šim. Vai šī sieviete tiešām neko nenojauta? Vai varbūt nojauta un neiebilda? Viņš man arī atzinās, ka tā rīkojās gandrīz puse no viņa draugiem, jo vīrietis taču ir mednieks. Un tad es sāku domāt, vai ļoti daudzām sievietēm tā nav, ka viņām liekas, ka viņu attiecības ir ideālas, bet patiesībā vīrs ik pa laikam aizlaiž pa kreisi, lai pašapmierinātos... ja godīgi, tas ir pretīgi un nožēlojami, laikam tapēc arī pēc kāda laika pārtraucu saraksti, nespēju vairāk tajā klausīties...
Ko jūs par to domājat?