Man vispār ir īpatnēja uztvere par to (nedaudz), bet nu manas atziņas ir šādas:
krāpj ļoti daudzi
daļa par to nojauš, daļa nē
ir cilvēki, kas patiešām nekrāpj, kaut vai es un ja es tāda esmu, kādēļ gan lai vēl citi tādi nevarētu būt, nav nekas pārdabiks
krāpt var tikai tad, ja zini, ka 100% spēsi ar to sadzīvot un neiztāstīt otram cilvēkam
labāk nezināt, ka krāpj, ja tas nav nekas ilgstošs - ko nezini, tas nesāpina. bet tad,ja patiešām nerodas aizdomas utt.
jo ilgākas attiecības, jo lielāka iespēja, ka krāps. daudz vieglāk nekrāpt, ja esi kopā gadu, nekā ja 20 gadus...