Es arī vienmēr smejos, kad piesauc mediķus, jo es zinu vairākus tādus, kas studējot medicīnu arī strādā. Savādāk sanāk, ka tur ir tikai bagātu vecāku bērni? :) Un lai uzturētu 20+ gadus vecu "bērnu", vajag būt visai nodrošinātam, jo prasības vairs nav gluži tādas kā 5 gadu vecumā kad pietika ar rotaļlietām. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa iedzīvotāju (es to neizdomāju, statistika) saņem ap 200-300 Ls, nu tad khm...nezinu gan.
Marta, jā tas ir tā vērts. ;) Daudzi cilvēki, kas daudz sasniedza ir upurējušies. Tā to arī sauc - upurēšanās nākotnes vārdā. Labāk mazliet mazāk pagulēt, man tas šķiet sīkums, salīdzinot ar to, ka sev jāatsaka daudzās lietās. Upurēšanos pieminēju, jo manuprāt, tas pieradina arī strādāt un disciplinē. Tā vietā lai pāris stundas dienā neko nedarītu (un ja ir daudz brīva laika, tad lielākā daļa cilvēku to pazaudē darot visādas muļķības), vismaz var nopelnīt sev vēlamiem nieciņiem. Katrā ziņā, ja man jāizvēlas sev atteikt kaut ko, vai tomēr stingi pieturēties pie dienas plāna un noteikta režīma, es izvēlētos otro jebkurā brīdī.