Labs vakars,meitenes/dāmas! Pirms dažiem mēnešiem biju kopā ar puisi, paspēju pieķerties viņam un nu laiks ir pagājis bez viņa esot un vēl joprojām viņš ir tas par kuru domāju katru dienu,vēl joprojām viņš man liekas pats skaistākais un labākais, katrā ziņā hmm-īpašākais! Mums ir diezgan atšķirīgi raksturi, gadās ka nesaprotamies, viņš mēdz būt dažreiz nejauks, arī es dažreiz nesamierinos un saku ko domāju ,kaut arī varbūt tas viņam ir sāpīgi. Bet laiks ir pagājis un es pēc viņa ilgojos... Un nu viņš ir atsācis rakstīt, tiesa, ka rakstīt viņš jau senāk bija rakstījis ,bet ar to viss beidzās un viņš turpināja mani ignorēt un klusēt, tāpat kā es. Kaut arī man šķiet zem tā visa slēpjās kas vairāk- reizēm viņa skatiens un viņš -kā jau teicu viņš ir tas īpašais. Un vienīgais pēc kura ilgojos. Bet nu viņš man stāstīja par kādu filmu ,ko arī noskatījos un ļoti patika. Neticēju ka viņam tādas patīk, jo parasti viņš ir diezgan skarbs ,bet šī filma tāda diezgan romantiska. Bet filmas stāsts bija gluži par mums.Viņš ir licis nojaust ,ka gribētu būt kopā. Bet cik saprotu vēlas ,lai es viņu aicinātu pie sevis vai kaut ko ierosinātu. Sākumā kad tikāmies pirms mēnešiem es vienmēr arī biju tā kas ierosināja ,bet pēc savām pārdomām un pārrunām ar kādu radinieku izspriedu ,ka tā bija mana kļūda. Ka puisim ir jāļauj justies kā vīrietim,nevis jāizdara viss viņa vietā. Un es nevaru tagad saprast vai turpināt gaidīt kad viņš aicinās, jo tas ir tas kā man liktos normāli un gribētos ,bet itkā jau arī viņš savas jūtas man nav izteicis uz neko īpašu nav licis cerēt, tāpēc varbūt tomēr viņš nemaz negrib lai aicinu? Vai turpināt gaidīt kad viņš saņemsies un uzaicinās?
2829
