Parasti, kad naktī pieceļos, lūdzu Dievu kaut būtu vēl daudz laika, ko gulēt.
Šausmīgi kaitina modinātāja tonis, ja nākas to izdzirdēt dienas vai kur nejauši, slikta dūša sametās.
Šausmīgi mulstu no labiem vārdiem, kā arī, kad kāds vīriešcilvēks cenšas man izrādīt savas simpātijas cieši uzlūkojot, tad nu es varu sākt tīrīt kaut vai logus lielveikalā, lai būtu iemesls novērsties.
Ja ir vīriešu un sieviešu tualetēm ir viena uzgaidāmā telpa, vai kaut kur ciemos, kad es ieeju tualetē, bet zinu, ka ārā stāv, kāds simpātisks vīrieitis, nav nozīmes, cik ļoti vajadzēja uz tualeti, ārā nekas nenāk (par čurāšanu, citas lietas publiskās vietās vispār nespēju)
Ikdienā nerunāju rupji un vispār nepatīk, ka kāds runā, bet vienatnē, kad kaut kas neizdodas, rupji lamājos.
Ja nodomāju kaut ko sliktu, par kādu cilvēku emociju uzplūda dēļ tad sevi nostrīdu.
Nevaru paēst, kamēr nav nomazgāti gatavošanai izmantotie trauki.
Kad man iet slikti, ignorēju jautājumu : Kā Tev iet, pievēršot otru, kādai pavisam nesaistītai tēmai.
Varētu gari un plaši, bet man liekas, ka tas jau interesanti tikai priekš sevis