hmmm, es esmu lasījusi tiešām daudz kur par tādām lietām,arī žurnālos, kur bija rakstīts, ka mazi bērni REDZ to, ko neredz pieaugušie cilvēki. respektīvi, mazais redz to garu, bet pieaugušais nesaprot, ko domāt, jo viņš neko neredz! un mazie arī labāk to visu uztverot, spējot pat kaut kā ar viņiem draudzēties, protams, tas jau atkarīgs vai šis mājas gariņš ir ļauns/labs. ;) nezinu, cik daudz ticēt tam visam, bet ir interesanti palasīt.. un noteikit nevajadzētu to visu norakstīt uz kaut kādu šizofrēniju, iespējams, ka tā vienkārši arī ir,varbūt daļai gadījumu ir šizofrēnija, nezinu, bet ne jau visiem bērniem :D
es gan vairāk ticu lietuvēnam, draudzenei pabriesmīgi atgadījumi, ka klausoties pat mazliet nobijos un ceru, ka mani šitādas lietas vispār nekad dzīvē neskars, esmu bailīga :D