Šobrīd mana dzīve strauji mainījās, negaidot paliku stāvoklī. Vispirms gribēju taisīt abortu, bet izrādījās, ka tomēr jau bija par vēlu, ārsti neieteica. Kad pateicu puisim, viņš piekrita, lai būtu bērns. Arī vecāki īpašā šokā nebija. Bet mani visus šos 3 mēnešus moka depresija, man šķiet, ka tagad nebūs nekādas dzīves, ka puisis mani tagad uztvers citādāk, visu laiku vajadzēs auklēt bērnu. Arī izskata ziņā jūtos nelabi, šķiet vairs neesmu tāda kā agrāk. No sākuma cerēju, ka šīs bailes pāries, bet tas visu laiku turpinās, dienu no dienas... visu laiku uztraucos, nezinu kā sevi nomierināt.. šķiet, ka apkārt visi dzīvo, priecājas par dzīvi, a man tā vairs nebūs :'-( varbūt jūs varētu redzēt tajā visā kaut ko labu... :-( :-(