Labrītiņ!!!
Tikko piecēlos, sapņoju kaut ko dīvainu :-) Jāapdara pa māju, kas darām un tad jau pēcpusdienā sušīīīī un kino :-)
Vakardien, lai arī rakstīju, ka lepojos ar sevi, ka tur uzrakstīju un pieliku visam un punktu, pms atkal uzdeva pa nerviem un bija bimba, bet nu ceru, ka tas tuliņ beigsies :-) Jo manai veselai saprāta pusei tā bimbošana tiešām PAR NEKO jau reāli ir noriebusies :-D
Kas vēl tāds.. pieķēru sevi pie domas, ka vienmēr esmu bijusi meitene, kas nostāda mērķus un sasniedz, vienmēr, ja kaut ko es stipri gribu tas tiešām piepildās, patiesībā visa jezga, kas man šoreiz bija arī bija tāpēc, ka redz pie sevis ieņēmu galvā, ka gribu un voilā... A vo tagad apdedzinājos un vispār sāku piedomāt, ko es gribu... Es nezinu, varbūt tā notiek ar katru, ja grib tikt darba stipri, stipri, tad tur tiek... Ja grib, lai kāds atgriežas atkal tas notiek, kad atgriežas, sāk iztēloties oi, tas nu beigsies tā, atkal notiek.. Nu un tagad es reāli nezinu ko es gribu un man savā ziņā jau ir bail kaut ko gribēt, jo man šķiet es vairs nezinu, kā ir jārīkojās attiecīgajās situācijās (s) tas mazliet mani apbēdināja.. Bet nu gan jau izvirzīšu mērķus un viss būs pa vietām :-) Tikai jāsavieno beidzot sirds ar prātu, lai abi ir vienis prātis, nevis kā bija šajā PĒDĒJĀ reizē (s)