Pēc visām savām attiecībām esmu vienmēr secinājusi vienu, ka man attiecības nevajag!Man ir labi varbūt pirmo pusgadu, pēc tam man sāk viss kaitināt un gribu brīvību!Besī nedaudz, jo sen jau nav 18, bet nu nespēju es ziedoties vienam cilvēkam, nu nespēju un viss!Tagad man ir tik labi, kad atnāku mājās un daru, ko gribu, braucu uz ballītēm ar draugiem un man nevienam nav jātaisnojas, kā tas ir bijis!Varu iet uz randiņiem ar puišiem, varu iet ar draudzenēm tusēt, cik ilgi gribu, un neviens man nikni nezvana un neprasa, cikos būšu mājās, varu flirtēt, ar ko gribu un cik gribu utt!Man visas šausmīgi lielās loves beidzās brīdī, kad sākas nopietnas attiecības!Es laikam esmu izteikts vienpatis, bet vientuļa nu nemaz neesmu!