mistika

es jau tevis minētajā topikā rakstīju vienu lietu, bet nu atminējos vēl ko.

Mamma man nesen sāka stāstīt, ka redzējusi sapnī manu opi, viņa ar savu māsu taisās iet uz kādu ballīti, bet opaps teicis - kā jūs saģērbušās?! Mamma atbildējusi: tā tagad ir modē! Viņš: kā es varu zināt, kas ir modē, esmu jau 10 gadus miris...

Un tajā rītā, kad viņa pamodās, bija šokā, domāja par to, saprata, ka ir pagājuši tieši 10 gadi, kopš viņš nomira.

Tiešām mistika. Es ceru, ka tagad tas neatkārtosies katru gadu :-D

varbuut tajaa, Tava drauga mineetajaa kastiitee ir dokuments, ka esi mantojusi dziivokli.. nevareetu buut? :D

Kur tas otrs topiks ir?

Es vēl šonakt neomulīgi jutos. Otrās mājās ik pa laikam naktī ir tāda dīvaina skaņa, kas nāk no ārpuses. Sākumā, kad sāku tur dzīvot, domāju, ka tas nāk no kkāda tele-2 torņa, bet tad uzzināju, ka tas noticis jau pirms tam. Grūti aprakstīt, tā skaņa ir kaut kas starp gaudojošu sirēnu, tvaika šņākšanu un vēl kko mistiski neizskaidrojamu. Nav ne jausmas, kas tas ir, bet es no tā pamodos ap pieciem rītā, nevarēju aizmigt, tad ap sešiem aizmigu. Brr, nepatīk man.

Vispār jau daudz esmu iepriekš rakstījusi visādu mistiku. Neticu nekādiem spokiem it kā, bet nu spokojas man! Ir lietas, ko nevaru izskaidrot.

Mums ar draugu katru vakaru, kad ejam gulēt un izslēdzam gaismu ir tāda jocīga skaņa pret logu. Un tā jau kādus četrus mēnešus, bez izņēmuma katru vakaru. :-O

Lakšmi, es tētim arī pēc tam prasīju kas tā par kastīti varētu būt, bet viņš tikai nobrīnījās un teica, ka nav ne jausmas :-D Tagad tur dzīvo veca tantiņa, ar ko vectētiņš dalīja dzīvokli.
essnee, reku tas topiks http://www.cosmo.lv/mine/forum/9/topic/102481/?rand=1067604840

Pirms paris gadiem sapnoju par savu vecmaminu , vina bija pie manis atnakusi sapni un atvadijas vnk teica ataa man laiks iet utt..Biju sasutusi! Kad piemodos , rits itka sakas labi , bet tad pa dienu atbrauca tetis un pateica ka vecmamina mirusi :-( Tas bija briesmigi!

Moontačka, šausmas :-O
Man kādu gadu pēc vectētiņa nāves arī bija sapnis, kur viņš parādijās un man viņam bija jāaiznes 8 mazas figūriņas (nav ne jausmas, kas tieši tās bija) un es viņu ieraudzīju un gāju pie viņa...un noslīku. Un es nosapņoju, ka nomiru. :-| Pēc tam bija tik ļoti neomulīgi, jo ne reizi iepriekš nebiju nosapņojusi, ka pati nomirtu.

Nu sapņi man visādi drausmīgi bijuši, par tiem jau vairs pat nedomāju, jo ir trakākas lietas, par ko baidīties:D Piemēram, vasarā gulēju ārā un gāju iekšā mājā uz tualtei. Iemetu aci virtuvē, a tur tumsā kāds pie ledusskapja ložņā. Man pirmā doma - mājinieks būtu gaismu uzdedzis, značit kāds burlaks. Slēdzu gaismu iekšā - nekā nav. Nu kruti. Aizgāju pie drauga, saku, ka laikam spoku redzēju, šis saka- jā, tā te gadās:D
Vēl tai pašā mājā mazgājos vannasistabā, logs bija vaļā. Un skaņa ārā tāda, ka iet pa grants celiņu, suņi rej. Trakākais, ka mums tur nav grants celiņa! Ar flīzēm nolikts. Es uzreiz biju ārā, protams, ka nebija nekā. Es vispār šitādos gadījumos uzvedos tā, kā es parasti, kad šausmenes skatos, bļauju: "Nu nē, neej tur, neeej!" :D

Jaa es biju tik sagrauta! vina man bija viss milakais cilveks! Sapni teicu ka nevajag iet nekur prom , ieshu ciemos pie vinas utt..Vina teica man ka vnm bus man lidzas ka milot mani... Briesmigs sapnis bija !Un es biju vieniga pie ka vina bija atnakusi atvadities , pastastiju mammai un tetim vini bija soka.. Kad tetis man atbrauca to pateikt es nokritu tiesa zina vnk nokritu no kajam! Es ilgi nevareju tikt tam pari!Un tas sapnis vel tads .. Brr.. Nenovelu nevienam kko tadu!

Jā, bija.
Tas bija, kādus 3 gadus atpakal, bet atceros baigi labi.
Mana draudzene, bija pārvākusies jaunajā mājā...Tā māja, bija no koka - tāda paveca. Bet, mājā no otras puses dzīvoja vel cilvēki ( tas tā īsumā ) Biju palikusi pie viņas kādu nedēļu.
Torreiz gulējām viņas vecāku istabā, jo bērnu istabā bija remonts. Pārnesa divstāvu gultu uz vecāku istabu, kur viņas sīkie (māsa un brālis) gulēja pirmajā stāvā un mēs otrajā - pie sienas. Bet, viņu vecāku gulta atradās pie loga un blakus stāvēja šūpoļkrēsls, saimnieki bija atstājuši to krēslu. Draudzenes mamai viņš patika un neizmeta (it kā antikvariāts).
Tā lūk pa vakaru man uzpampa vaigs, jo zobs sapēja. Visi gajām gulēt.
Es piecēlos ap 4-iem no rīta deļ zobu sapēm, ilgi grozijos gultā , tad pacelu galvu un paskatijos vai neguļ draudzenes vecāki, lai iedod tableti..bet, krēsls lēni šūpojās un uz tā es noteikti redzēju vecu vīrieti (opi), bet, seja bija miglaina ..visu redzēju, gan apģērbu tādu kā vecu zamša žaketi, bet seju nevarēju saskatīt un viņš skatijās uz vecāku gultu tad lēni pagrieza galvu uz logu.. Es jau aizmirsu par sāpēm ātri noliku galvu uz spilvena , jo sajutu ka ja viņš pagriezīs galvu uz manu pusi nebūs labi...Tā es arī gulēju..tad aizmigu pamodinaja dr. mama..
Tad es visu izstāstiju, viņi bija nosvētijuši māju. :-/

Brr man pilnīgi zosāda uzmetās to visu lasot.
Pirms daudziem gadiem tētim nomira brālis :( kādu laiciņu pēc bērēm es redzēju sani, ka es no viņa mājas eju uz savām mājām (tad es vēl dzīvoju laukos) un viņš man gāja blakām naida pilns kaut ko teica. Tikai diemžēl vai par laimi es nezinu ko viņš teica :( Vēlāk to stāstīju mammai, viņa nezināja ko teikt.

Kad es biju maza, peec teeva naaves muusu dziivoklii mitinaajaas vinja gars, kas darija ljoti daudz divainas lietas, to gan dzirdeeja, gan redzeeja visi, es, mamma, mana draudzene, kad palika pa nakti. Saka, ja gars traucee dziivot un mitinaas maajaas, tas noziimee, ka vinjam nav mieriiga dvesele un ir jaizluudz par vinju. Bet mes vnk iesveetijaam dziivokli un pec taas reizes viss bija ok.
Veel zinu, ka Salacgriivas nodavaa, konkreeti nepateikshu kur, ir viena koka maaja (veca), kuraa neviens nedziivo, maja atrodas meza malaa un tur dziivojot spoki, jo tiiri fiziski tai maajai neviens nevar pienaakt klaat, jo spoki nelaiz. To maju jau centaas vairaaku gadu garumaa paardot, bet logiski, neviens nepeerk. Man gribas iisteniibaa prikola peec lidz tai maajai aizbraukt, pashai ieraudziit un dzirdeet, kas tur ir, protams, bail, bet gribaas.

Kādus piecus gadus atpakaļ trīs naktis pēc kārtas pie manas gultas sēdēja mana vecvecmāmiņa. Neko nedarīja, neko neteica, tikai sēdēja un skatījās uz mani.
Nezinu kāpēc, bet man pat nebija bail. Bija tieši otrādi, iestājās tāāds miers.

bet runaajot par mistiskiem sapniem, tad to man ir vairaak kaa vajag. tiem es arii vairs nepieveershu daudz uzmaniibas.

Vienreiz braucu ar mašīnu uz mājām. Jau bija tumšs, šoseja iet cauri mežam. Te pēkšņi viena ceļazīme man no aizmugures izskatās pēc gaiša cilvēka stāva. Tas ilga tikai sekundi, bet pēc tam vēl labu laiku man bija ļoti nepatīkama sajūta - tāda kā pamestība, vientulība, skumjas. Labi, ka tēvs bija blakus mašīnā. Nezinu, kas tas bija, esmu tur bieži braukusi gan pirms, gan pēc tam un dažādos diennakts laikos. Vairāk par laimi tā nav bijis. Sajūta bija tiešām riebīga.

Bet tas taču labi, ka vecmāmiņa atnāca pie Moontačkas atvadīties. Bieži vien, kad nomirst cilvēks ir ļoti žēl, ka nesanāk atvadīties, daudz ko gribas pateikt, bet te, lai arī mistiski, bet atvadījās.

Man ir tieši sapņi. Ļoti daudzas lietas no sapņiem piepildās burtiski. Dažas dienas pirms tēta nāves nosapņoju bēres (tētis nebija slims, nāve nāca pēkšņi un negaidīti).

Vakarā, kad tēti apglabāja, māsasdēls viņu redzēja stāvam mājās. Un es viņam ticu, jo viņš nevarētu tā notēlot - vienkārši sēdēja un skatījās vienā punktā, nevienam neko neteica. Tikai pēc jautāšanas, kas noticis, ļoti apraudājās un aizelšoties izstāstīja. Ar to pašu gadījumu saistīts arī vēl viens atgadījums - kad tētis nomira naktī, otrā dienā zvanījām viņa māsai, kas dzīvo citā pilsētā, lai izstāstītu, un viņa teica, ka tāda nojauta jau bija naktī slikta - esot pati no sevis iedegusies gaisma istabā. Laikam tētis bija aizgājis atvadīties no viņas.

Man vēl te nesen gadījās ''mistisks'' atgadījums, ar draudzeni vakarā, skatoties seriālu, pa logu NLO redzējām. Mūsu NLO pēc dažām dienām izrādījās tas klīstošais satelīts, bet laikā, kad to redzējām, par nekādiem satelītiem vēl pat ziņu nebija. :-D

Man k/kādas mistiskas lietas notiek tieši 00.00, piemēram, noskatījos filmu un devos gulēt, pēc sekundes, kad izdzēšu gaismu - dzirdu, ka pa kāpnēm nāk smagi soļi, pēc vairākiem pakāpieniem, viss,... apstājās... it kā tas kāpējs ..pazustu...Es tajā brīdī vēl ilgi nevarēju aizmigt :-/