Mans draugs pazaudēja darbu, meklē jaunu. Pa šo laiku ir beigušies iekrājumi un dzīvojam uz manu algu, kas ir, pat bail izteikties, nu bet ļoti, ļoti niecīga. Bet džeks prasa, lai es viņam pērku cigaretes, un smēķē viņš daudz, jo reāls atkarībnieks. Es saku, ka nepirkšu. Ne jau ka man žēl, bet man tiešām viss ir aprēķināts bez maz vai ar kapeikām, kā izvilkt līdz nākamajai algai. Viņš gan par to neuztraucas. Viņš saka, ka labāk ēdienu var nepirkt, bet cigas vajadzīgas, lai viņš izdzīvotu. Es kategoriski iebildu, un tad viņš sāka izmest frāzes - līdzko viņš atradīs darbu un tiks pie naudas, arī neko man nepirks. Bet kā var vispār salīdzināt tādas lietas?
Kopš kuriem laikiem cigaretes ir kļuvušas par pirmās nepieciešamības preci? Man liekās, ka tā ir ekstra, kad nav kur naudu likt, tad varbūt var gaisā izpūst, bet ne jau kad grūti laiki. Es maldos?
84
