Manas mājas ir manas mājas...kur gan citur, lai es jūtos maksimāli ērti un brīvi, ja ne savās mājās? Mums ar vīru šajā ziņā kompleksu nav. Protams, roku rokā uz WC neejam, bet, ja gadās, tad gadās...teātris no tā netiek taisīts. Esmu grūtniecības pēdējās nedēļās...vēders liels, zemāk par nabu sevi neredzu :D Nu neko...intīmās vietas tiek skūtas uz dullo un beigās vīrs iesaukts vannas istabā, lai uzmet aci - vai viss ir ok, vai kaut kur kaut kas palicis. (Vaksāciju grūtniecības laikā neatbalstu). Arī uzacis man vīrs ir raustījis (viņam ļoooti labi sanāk) un vaska strēmeli no virslūpas plēsis, jo es vnk sev nevaru pašrocīgi izdarīt sāpīgi :D Man mamma tētim ir ērci ņēmusi nost no kādas visnotaļ intīmas ķermeņa daļas (tā ir, ka mežā iet čurāt :D ), arī es vīram esmu izlīdzējusi ar kāda ieauguša matiņa izņemšanu vai kko tamlīdzīgu intīmā vietā. Neatceros vai esmu lūgusi viņam pirkt tamponus, bet tā kā 99% gadījumu iepērkamies kopā, tad regulāri tie tiek pirkti viņam redzot. Nesen pat pēcdzemdību paketes kopā meklējām, jo es gribēju tieši ar spārniņiem, nevis bez :D Stāvējām abi pie attiecīgiem plauktiem, lasījām, pētījām...nekas šausmīgs, manuprāt, tas nav.
Tulīt dzims mazais...un arī tad viņš būs kopā ar mani. Nav viņam jālien tajā galā, kur viss notiek, bet viņa atbalstu, jokus, klātbūtni gribu 100%. Gari sanāca, bet jāsaka, ka katram pārim tomēr ir savs attiecību modelis un ir forši, ka abiem domas saskan, savukārt - kas un kā notiek citu attiecībās, absolūti nav mūsu darīšana :) Citi pāri ir laimīgi dzīvojot, izliekoties nemanām, ka otrs iet uz WC, skujas utt., citiem atkal normāli šķiet iet uz WC, kamēr otrs guļ vannā - ne mums ir tiesības kādu nosodīt, saukt par stulbu vai vēl nez kā.